Lielai daļai vecāku, kuru atvases rudenī sāks skolas gaitas, bažas rada jautājums – ko bērni darīs atlikušo dienas daļu pēc mācībām? Vecāki strādā un paši nevar pieskatīt bērnu visu dienu, tāpat ne visiem ir auklītes vai vecvecāku atbalsts. Pirmklasniekam jābūt iespējai pēc mācībām palikt skolā līdz dienas beigām un saturīgi pavadīt laiku – izpildīt mājās uzdoto, socializēties ar vienaudžiem, attīstoši rotaļāties u.tml.
Esam raduši dzirdēt par tiem Latvijas reģioniem, kuros bērnu trūkuma dēļ skolas tiek slēgtas, taču ir arī vietas, kurās skolas ir pārpildītas un nākas meklēt alternatīvus risinājumus, lai visiem bērniem būtu iespēja mācīties. Viena no šādām vietām ir Ādaži, kur pārpildītajai skolai kā alternatīvu sevi ir pieteikusi pirmsskolas izglītības iestāde Patnis, nodrošinot mācības 1. klasei.
Runājot par dažādu valstu izglītības pieredzēm, Skandināvijas valstis visbiežāk tiek minētas kā pozitīvais piemērs. Piemēram, Norvēģijā izglītība ir bezmaksas, bērni līdz sešu vecumam apmeklē valsts vai privātos bērnudārzus un no sešiem gadiem dodas uz skolu. Pamatskolu bērni beidz pēc desmit gadiem. Savukārt jaunieši vecumā no 16 līdz 19 gadiem iet vidusskolā. Visiem tiek sniegtas profesionālās prasmes, un jaunieši tiek sagatavoti, lai varētu iestāties universitātēs. Arī visiem ārvalstu bērniem ir tiesības iegūt izglītību.
Jaunā izglītības satura reforma, pie kuras ministrija un plaša ekspertu komanda bija strādājusi pusotru gadu, pēdējos mēnešos tika pēkšņi sabremzēta Saeimā. Sākotnējai Izglītības ministrijas iecerei, ka reforma jāievieš bērnudārzos no šā rudens, bet skolās no 2019. gada septembra, Saeimā nebija politiska atbalsta un beigās tika panākts kompromiss — reformu pārbīdīt par gadu. Tāpat ministrija atteicās no ieceres skolas gaitu sākumu noteikt no sešiem gadiem.
Tie, kuri paši piedzīvojuši padomju laikus, atcerēsies, kā toreiz nevarēja nopirkt praktiski neko. Visas iecienītās preces bija deficīts un veikaliem bija tāds niķis - sapakot kādu iekārotu mantu ar nekur nederīgiem krāmiem un tad pārdot pircējam. Grāmatnīcās mēdza "izmest" deficīta grāmatu, kurai obligāti komplektā bija jāpērk viena vai pāris galīgi neejoši izdevumi, piemēram, Brežņeva "Mazā zeme". Gribi labu lasāmvielu - pērc arī krāmus klāt, lai veikals var atskaitīties, ka izpildījis "Mazās zemes" vai kāda citu diženo proletariāta paradīzi slavinošo (ne-) daiļdarba pārdošanas plānu.
Maija sākumā valdība paziņoja, ka izglītības reforma joprojām rada daudz šaubu, turklāt esot ļoti neskaidrs mācību programmu piedāvājums. Līdz 28. maijam deputāti sniedz priekšlikumus otrajam lasījumam, un ir īstais brīdis saprast, ka būtiska uzmanība jāvērš ne tikai uz saturu, bet arī uz vidi, kurā reformas rezultātā var nonākt bērni, jo tieši vide veido cilvēku.
Izglītības ministrijai un ekspertiem radušās bažas par izglītības satura reformas novilcināšanu. Lai gan koalīcija ir vienojusies, ka tās īstenošanai nepieciešamie likumu grozījumi Saeimā jāpieņem pavasara sesijas laikā, tātad līdz Jāņiem, to izskatīšana ievelkas. Vislielākās pretenzijas ir pret mācību sākšanu no sešu gadu vecuma, bet vēl plašāki iebildumi pret reformas saturu ir Latvijas Pašvaldību savienībai.
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz noteikt, ka skolas gaitas sākamas no sešu gadu vecuma, ziņo LETA. Reformas ievieša
Plaši apspriestās sešgadnieku reformas ietvaros bieži tiek runāts par to, vai bērni sešu gadu vecumā ir gatavi sākt skolas gaitas. Šobrīd spēkā esošā kārtība paredz, ka bērni skolas gaitas uzsāk no septiņu gadu vecuma, ar izņēmuma gadījumiem – sešu vai astoņu gadu vecumā. Lēmumu par to pieņem bērna vecāki atkarībā no tā, vai bērns ir gatavs.
Paziņojums, ka skolu direktori atbalsta skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, ir pāragrs, jo Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdē šādu jautājumu vēl neesam skatījuši. Patiesībā ir pretēji – lielākā daļa man zināmo skolu direktoru atbalsta esošās kārtības saglabāšanu, jo apzinās, ka skolās jāveic ļoti daudz pārmaiņu, lai tajās varētu ienākt sešgadnieki. Turklāt tādu pārmaiņu, kas prasa lielas investīcijas.
Skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma plānots ieviest gadu vēlāk - 2019./2020.mācību gadā, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V). Ministrs uzsvēra,
No savas pieredzes varu teikt, ka sešgadnieki nav gatavi skolai, un arī nemaz nevajag, jo šobrīd īstenotā pirmsskolas apmācības programma ir ļoti labā līmenī. Mācību process notiek caur rotaļām, kas bērniem šajā vecumā ir visatbilstošākais, turklāt, tiek nodrošināts arī pilnvērtīgs miegs, svaigs gaiss, silts ēdiens vairākas reizes dienā. Izglītības un zinātnes ministrijas arguments, ka bērni uz skolu nākot nesagatavoti, nav īsti korekts. Kur tam ir pierādījumi? Ja tiek vērtēts tikai bērna akadēmiskais sniegums, tas ir diezgan pliekans skatījums.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
