Gada otrajā pusē spēkā stāsies grozījumi, kas paredz obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (OCTA) visiem elektroskrejriteņiem. Taču grozījumos ir pieļautas vairākas nepilnības, kas liek vaicāt gan par to pamatotību, gan arī, kā lielāka zaudējumu atlīdzība palīdzēs risināt reālo problēmu – ceļu satiksmes negadījumus.
Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis vada jaunu pētījumu par smagām autoavārijām Latvijā, arī traģisko gadījumu Lizumā ar četriem bojāgājušajiem. Mēģinām noskaidrot, kāpēc jaunieši uz ceļiem izraisa tik smagas avārijas
Profesors Ivars Austers pētījis braukšanas kultūras psiholoģiskos mehānismus, un viņam ir padoms, kā uzlabot drošību uz ceļiem
Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns skaidro, kā Rīgā ierobežos skrejriteņu ātrumu un novietošanas kārtību
Lai ātrāk mainītu pārgalvīgo skrejriteņu lietotāju paradumus un uzlabotu pārvietošanās drošību, skrejriteņu operators Bolt sācis izmantot jaunu drošības funkciju – pārgalvīgas braukšanas rādītāju. Turpmāk ierobežos tos skrejriteņu lietotājus, kuri regulāri turpina pārvietoties bezatbildīgi.
Kādi sodi un ierobežojumi palīdzētu ierobežot elektroskrejriteņu negadījumus un traumas?
Rīgas domes Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja Ieva Pastare jaunajā amatā cer Rīgu padarīt riteņbraucējiem un gājējiem draudzīgāku
Pieaugot elektrisko skrejriteņu popularitātei, ik dienu Rīgas slimnīcās nokļūst braucēji, kuri lauzuši roku vai kāju. Smagākos gadījumos — kaklu vai galvaskausu. Vai situāciju uzlabos bargāki sodi par noteikumu pārkāpšanu?
Stabiņu primārais mērķis ir drošība, žurnālam Ir skaidro Rīgas vicemērs, par satiksmes jomu atbildīgais Vilnis Ķirsis (V). Jo platāks ceļš, jo vadītājs ātrāk brauc. Jo šaurāks, jo vadītājs kļūst uzmanīgāks un brauc lēnāk, viņš skaidro. Stabiņu uzdevums esot sašaurināt brauktuvi. Žurnāls Ir pēta, vai viss ir izdarīts, vai sabiedrībai izskaidrotu šo mērķi, kāda ir reakcija un kāpēc ir vietas pilsētā, kur stabiņu izvietošana ir brāķis.
Šogad aprit jau trešais gads, kad Rīgā beidzot tiek domāts par gājēju drošību, padarot gājēju pārejas drošākas. Visbiežāk drošības uzlabošana notiek ar ātriem pagaidu risinājumiem, no plastmasas stabiņiem ierīkojot tā sauktās drošības saliņas. Jūnija sākumā vienas Torņakalnā izveidotas drošības saliņas stabiņi tā kārtīgi “uzdeva pa nerviem” Rīgas domes koalīcijas deputātam Valdim Gavaram (NA/LRA), kurš kopā ar savu partiju apvienības biedru Kasparu Bergmani, kurš, cita starpā, ir kāda auto biznesa laikraksta vadītājs, sāka kampaņu pret šiem drošības risinājumiem, tos nosaucot par “Stabiņu invāziju Rīgas ielās”.
Nesen izskanēja viedoklis, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāk finansējuma nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Drošības jostas lietošana sadursmes vai straujas apstāšanās gadījumā spēkrata priekšā sēdošajiem samazina nāves risku līdz 50%, savukārt automašīnas aizmugurē sēdošajiem – līdz pat 75%. Tā liecina Pasaules Veselības organizācijas apkopotie dati.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
