E. Gulbja Laboratorijas valdes loceklis Mikus Gavars strādā pie pakalpojumu digitalizācijas un daudz domā par medicīnu valsts drošības nozīmē
Pieaugot atkritumu apjomam, arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā ātri un efektīvi nodrošināt atkritumu šķirošanu un to atgriešanu otrreizējā apritē. Viens no plastmasas pārstrādes lielākajiem ierobežojumiem ir tas, vai izdodas savākt pietiekami tīru viena veida atkritumu plūsmu bez citu materiālu piemaisījumiem. Kamēr tirgotāji un ražotāji ar jauno polimēra nodokli tiek mudināti rūpēties par pārstrādājamu materiālu izmantošanu, atkritumu apsaimniekošanas operatori meklē mūsdienīgus risinājumus un investē, lai paplašinātu šķirošanas iespējas. Vai varēsim paļauties uz robotu spēku, lai sašķirotu to, kas ierindas pilsonim iebiris nepareizajā konteinerā?
Attīstoties mākslīgajam intelektam, nereti dzirdam, ka būs profesijas un darbinieki, kurus izkonkurēs un aizstās mākslīgā intelekta risinājumi. Patiesībā daudzus no mums aizstās nevis mākslīgais intelekts, bet cilvēki, kuri būs apguvuši tehnoloģiju prasmes, tai skaitā mākslīgā intelekta rīku izmantošanu. IT nozare virza arī citu jomu attīstību, mainot veidu, kā strādājam, mācāmies, studējam un darām arī daudzas citas ikdienas lietas, tāpēc tikai no mums pašiem būs atkarīgs, vai spēsim to pieņemt un būsim gatavi mācīties, vai zaudēsim konkurences cīņā.
Loģistikas process ikvienā organizācijā ir tik spēcīgs, cik spēcīgs ir tā vājākais posms. Prognozes liecina, ka nākamajos desmit gados loģistika tiks būtiski automatizēta, taču nozarē aizvien būs pieprasīti arī kvalificēti un pieredzējuši speciālisti. Jo vairāk tirgos darbojas uzņēmums un plašākas ir tā piegādes ķēdes, jo grūtāk automatizēt procesus, un svarīgāks kļūst cilvēka faktors. Īpaši meklējot atbildi uz jautājumu – kā sasniegt mērķus ar pēc iespējas mazākām izmaksām?
Jura Fedotova izveidotajā uzņēmumā Eligent aizrautīgi inženieri spēj apvienot programmēšanu ar elektrosistēmām, izstrādā sarežģītas automatizācijas sistēmas un gudrus robotus. «Jā, katram robotam ir smadzenes, mēs tās iedodam. Mēs gan to saucam par sirsniņu,» precizē Juris
Straujiem soļiem mūsu sadzīvē ienāk mākslīgais intelekts – pirms gada lielākā daļa cilvēku nekad nebija dzirdējuši par Chat GPT vai kādu citu tērzēšanas robotu, piemēram, Microsoft Copilot vai Snapchat My AI u. c. Īsā laikā pasaule ir strauji mainījusies, un tagad mākslīgā intelekta tehnoloģijas ir viegli pieejamas ikvienā tālrunī vai klēpjdatorā. Tērzēšanas roboti patlaban spēj ne vien analizēt milzīga apjoma datus ‒ grāmatas, tīmekļa vietnes un citu tiešsaistes saturu, bet arī radīt jaunu informāciju ‒ tekstus, attēlus, līdzīgi, kā to darītu cilvēks.
Pilnīgi iespējams, ka pēc gadiem 10 vai 15 šāda raksta autors būs kāds viedais palīgs Gvido vai mākslīgā intelekta avatars Marika, jo tie spēs uzrakstīt jebkādu Ir Nauda publikāciju labāk un ātrāk nekā jebkurš Latvijas žurnālists. Turklāt pilnīgi bez maksas. Ko tas nozīmē? To, ka pārmaiņas jau kļuvušas neizbēgamas: robotizācija aizvien vairāk pieņemas spēkā. Bet — vai cilvēki sāk atpalikt? Ko mēs darīsim, kad roboti patiešām atņems mums darbu? Un kurš jau tagad ir riska grupā?
Pēdējos gados daudz esam domājuši un runājuši par krīzēm, par negaidītiem un draudīgiem satricinājumiem lietu ierastajā kārtībā. Taču, pat ja nebūtu bijis pandēmijas un Putins rāmi tupētu Kremlī, nevis raidītu raķetes un dronus pret Ukrainas mierīgajiem iedzīvotājiem, mūsu dzīve nestāvētu uz vietas. Jaunu tehnoloģiju parādīšanos neviens nesauc par krīzi, tomēr inovāciju nestās pārmaiņas var būt plašākas un dziļākās nekā tās, kuras rada dažu nedēļu mājsēde vai strauja, bet pārejoša inflācija.
Runājot līdzībās, ar pilsētvides uzturēšanu ir kā ar atvērtu logu birojā – kur vienam svaigs gaiss, tur citam caurvējš, un, jo lielāks kolektīvs, jo vairāk diskusiju. Tāpat ir ar pilsētu uzkopšanu – kādam ir pieņemami, ja sniegs uz ietves ir “pieblietēts” un pārkaisīts ar smiltīm, citam gribas pilnīgi tīru asfaltu. Visos gadījumos jautājums ir viens – kas ir strīda ābols un kas ir mērķis, jo reizēm tas ir viens, bet metodes, kā to sasniegt, – dažādas.
Nobela prēmijas laureāta Kadzuo Išiguro jaunais romāns ir smeldzīga pasaka par cilvēcību
Jau itin pierasti ir runāt par STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) nozīmīgumu izglītības kontekstā. Atcerēsimies kaut vai neseno cīņu par obligātā eksāmena ieviešanu STEM priekšmetos, kā arī saprotamās nozares darba devēju bažas, pat izmisumu, domājot par kvalificētu speciālistu potenciālo trūkumu un nepietiekamajām zināšanām STEM priekšmetos. Diemžēl studentu skaits dabaszinātņu jomā ir kritiski zems, kas savukārt rada pamatotus nākotnes draudus pašlaik veiksmīgi strādājošiem uzņēmumiem. Tas mudina meklēt risinājumus, kā mācīties skolās šodien, lai ne tikai sekmētu nepieciešamās zināšanas un kompetences, bet iekļautos darba tirgū, kurā arvien lielāku lomu spēlē mākslīgais intelekts.
Ideju par naudas pelnīšanu bez strādāšanas varētu īstenot mākslīgā intelekta brokeri, prasmīgi darbojoties biržā
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
