Rīgā nepilni 12 tūkstoši ēku ir t.s. daudzdzīvokļu mājas (trīs un vairāk dzīvokļi), bet ES fondu atbalstītās daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas ietvaros no 2014. līdz 2020. gadam (programma noslēdzās 2023.g.), pabeigti bija tikai 74 projekti, iesākti vēl 16. Tātad kopā 90 mājas, kas ir aptuveni divas reizes mazāk nekā Pierīgā, Kurzemē vai Vidzemē. Rīga ir apņēmusies līdz 2030. gadam kļūt par klimatneitrālu pilsētu, tāpēc ar steigu jāatrod risinājums, kas faktiski no nulles punkta beidzot izkustinātu novecojušā dzīvojamā fonda renovēšanu un mazinātu Rīgas energopatēriņu. Patiesībā tā nebūt nav neiespējamā misija, turklāt Rīgas siltināšana var kļūt arī par nozīmīgu impulsu Latvijas ekonomikas attīstībai.
ieņemties spēkā. Šīs ir septītais raksts no Latvijas Bankas rakstu sērijas par to, kas un kā jādara šodien, lai ātri celtu dzīves kvalitāti Rīgā. Šajā reizē – par dzīves kvalitātes materiālo pusi – ekonomisko izaugsmi. Ekonomiskā izaugsme nav virsmērķis, bet gan viens no instrumentiem, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un panāktu katra sabiedrības locekļa maksimālu pašrealizāciju. Būtu loģiski, ja Rīga - Baltijas valstu lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita un centrālā pēc lokācijas, būtu arī Baltijas lielākais ekonomikas centrs. Taču savu līderību pēc ekonomikas apjoma (iekšzemes kopprodukta; IKP) Baltijā, Rīga pavisam nesen zaudējusi Viļņai. Viļņas reģiona (Vilniaus apskritis) ekonomika 2020. gadā kļuva lielāka par Rīgas reģiona (Rīga un Pierīga) ekonomiku. Viļņas ekonomikas uzrāviens ir zīmīgs, ņemot vērā to, ka pirms 20 gadiem Rīgas ekonomika bija par trešdaļu lielāka. Tā kā Viļņā ir zemāks cenu līmenis nekā Rīgā, var uzskatīt, ka faktiski (skatoties pēc pirktspējas paritātes) Viļņas ekonomika izr
Maija sākumā pēc vairākus gadus ilgušās rekonstrukcijas durvis vērs rīdziniekiem labi pazīstamais Āgenskalna tirgus paviljons. Šī ir vēsturiski nozīmīga celtne, viens no Āgenskalna zīmoliem, kas veic kādu nekustamā īpašuma jomā nozīmīgu funkciju – savieno pilsētas vēsturiskās saknes ar mūsdienīga cilvēka paradumiem un vajadzībām. Šāda veida “magnēti” laika gaitā veido gan infrastruktūru, gan vidi, lai apkārtnē attīstītos nekustamā īpašuma tirgus visplašākajā spektrā – no dzīvokļu īres un tirdzniecības līdz jaunu biroju tapšanai. Un tieši šādi “magnēti” nereti ir tas, kas visvairāk pietrūkst, attīstot jaunu pilsētas rajonu vai zonu.
īgā, Latvija nevar pieņemties spēkā. Iekšzemes kopprodukts un ienākumi ir tikai viens no attīstības rādītājiem. Šī ir sestā epizode no Latvijas Bankas rakstu sērijas par to kas un kā jādara šodien, lai ātri celtu dzīves kvalitāti Rīgā līdz Skandināvijas līmenim. Šai reizē – par pilsētas pārvaldības kvalitāti, kas ir pamats bagātai un laimīgai pilsētai. Pārvaldības kvalitāte ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka valstu, reģionu un pilsētu labklājību. Gudra pārvaldība (smart governance) ir būtisks viedās pilsētas (smart city) elements[i]. Ir pierādīta reģionālās pārvaldības kvalitātes saistība ar dažādiem labklājības rādītājiem – ienākumiem, inovāciju aktivitāti un dzīves ilgumu[ii]. Dzīv
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
