Rīgas centrs, kas reiz bija Latvijas uzņēmējdarbības, kultūras un sabiedriskās dzīves sirds, pēdējos gados pukst gausāk – tukši skatlogi, slēgti veikali un kafejnīcas, sludinājumi par pieejamām telpām arvien biežāk rotā skatlogus pretstatā iekšā aicinošām un uzrunājošām izkārtnēm. Lai šo situāciju mainītu, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA), gandrīz pusgada garumā sadarbojoties ar Rīgas domi, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), uzņēmēju organizācijām un citiem partneriem, sagatavojusi plašu priekšlikumu kopumu, lai Rīgas centru padarītu pievilcīgāku uzņēmējiem, iedzīvotājiem un viesiem.
Rīgas centra renesanse ir sākusies - centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Nesen Rīgas mērs Vilnis Ķirsis dalījās ar viedokli, ka ir jāpanāk uzņēmumu atgriešanās Rīgas centrā. Doma pilnīgi pareiza, taču mēra piedāvātā metode izcēlās ar īpašu bezjēdzīgumu. Varētu pat teikt, ka mēra priekšlikumos gavilēja šaurpierība.
Modelis «dzīvoju pierīgas pļavā, braucu uz darbu ar auto» ir pašiznīcinošs
Atklāta vēstule Valsts kancelejai, Kultūras un Ekonomikas ministrijām
Pēdējos gados gan Latvijā un Rīgā, gan arī citviet pasaulē arvien vairāk cilvēku novērtē dabas nozīmi dzīves telpā. Līdztekus pieaug arī uzmanība, ko pievēršam dabā balstītiem pilsētvides dizaina risinājumiem. Latvijā un valsts galvaspilsētā dabas tuvums ir jau gandrīz “dabīgs stāvoklis”, kam izsenis ir veidotas un koptas tradīcijas. Ja paraugāmies uz Rīgas karti, redzam, ka pilsētu ieskauj bagātīgs urbāno mežu loks. Patiesi priecē, ka šogad redzam aktīvāku iedzīvotāju iesaisti un pieprasījumu pēc Rīgas publisko ārtelpu labiekārtošanas. Lai arī tas ir aktualizējies pandēmijas kontekstā, nepieciešamība pēc zaļas un ilgtspējīgas pilsētvides ir uz palikšanu.
Kopš jaunais Rīgas domes sasaukums pagājušā gada nogalē ir sācis darbu, lielākās diskusijas sabiedrībā noteikti ir raisījuši ar mobilitāti un infrastruktūras attīstību saistītie jautājumi. Spraigākās diskusijas pēdējā laikā ir bijušas par stabiņiem satiksmes mierināšanai, pagaidu velojoslām, kas savieno Rīgas apkaimes, par pilsētvides uzlabojumiem un Čaka ielas transformāciju.
Pēdējo piecu gadu laikā galvaspilsētā izcirsti vairāki tūkstoši koku, taču tieši koki, zaļās zonas un drošība pilsētā ir daži no aspektiem, kas palīdzētu sekmēt iedzīvotāju atgriešanos centrā vai vismaz apturētu aizplūšanu. Šobrīd dažādi uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas, kā arī pilsoniski aktīvie iedzīvotāji ir aktualizējuši pilsētu apzaļumošanas jautājumu, tomēr jāņem vērā, ka arī Rail Baltica viesīs jaunas izmaiņas. 38% rīdzinieku uzskata, ka koku pilsētā varētu būt vairāk, savukārt 7% norādījuši, ka situācija ir kritiska un ļoti nepieciešams to uzlabot, liecina Mežpils alus/Norstat aptaujas dati. Tāpēc ir svarīgi palielināt izpratni par koku nepieciešamību pilsētā un strādāt pie tā, lai pilsēta kļūtu zaļāka.
Rīgas centrs ir pārvērtību priekšā. Un šīs pārvērtības jau ir sākušās. Pakāpeniski ielu telpa un pilsētvide ir jāpadara cilvēcīgāka – drošāka un ērtāka visiem iedzīvotājiem. Tikai, veicot pamanāmus uzlabojumus pilsētas centrā, mēs panāksim to, ka cilvēki izvēlēsies te dzīvot. Centrā ir viss nepieciešamais kvalitatīvai dzīvei 15 minūšu gājiena vai brauciena attālumā.
Turpina virmot kaislības par velotransportam iecerēto nākotni Rīgā. Kategoriski imperatīvie velosipēdisti atsaucas uz Kopenhāgenu kā veloinfrastruktūras paraugu. Aktīvists Oto Ozols, kas sevi dēvē par pilsētplānotāju, aicina līdzīgi pārveidot ielas Rīgā, abu pilsētu ielu platuma salīdzināšanu pasludinot par muļķību (Ir, 2021, Nr. 11, 18.–24. martā, 53. lpp.). Ielu platumam pašam par sevi gan nav nekā kopīga ar jēdzienu “muļķība”. Šo jēdzienu varētu attiecināt vienīgi uz konkrētiem paņēmieniem, ar kādiem īsteno kādu konkrētu ideju, un šai ziņā Rīga tomēr krietni vien atšķiras no Kopenhāgenas.
Rīgas Centra attīstības biedrība Rīgas domē iedzīvotāju balsošanai iesniegusi projektu par Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīcas apļa labiekārtošanu un revitalizēšanu. Projekta ietvaros plānots atjaunot vēsturiskos koku stādījumus ietvju malās visapkārt baznīcai, paplašināt gājēju zonu, to labiekārtojot ar soliņiem, izveidot vairākas gājēju pārejas, kā arī mazināt tranzīta plūsmu ap baznīcu.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
