Kurzemniece Kristīne Pouzou atgriezusies no Francijas ar vīru un dēlu. Katrs reemigranta dzīvesstāsts ir atšķirīgs, taču statistika tos apkopo augošā līknē — simtiem latviešu izvēlas atgriezties dzimtenē
Nebiju domājusi, ka uz Ir vāka jebkad būs rakstīts tik dīvains apgalvojums kā «1+1=3», bet tā nu ir noticis. Iemesls ir visu mīlētāju diena. Nolēmām šoreiz pievērst tai uzmanību, intervējot psihoterapeiti Kristīni Balodi, kas jau daudzus gadus konsultē partnerattiecību un seksualitātes jautājumos. Viņa ir šīs īpašās formulas autore, un terapeites vēsts īstenībā ir gana loģiska — satiekoties diviem partneriem, attiecībās mēs radām jaunu kopīgu realitāti. Tā nav tikai abu pieredžu summa, bet kaut kas patiešām jauns.
Savulaik rakstīju, ka pirms 30 gadiem no Latvijas aizejošais Krievijas Federācijas karaspēks te atstāja 22 300 militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu. Aizbrauca neliela daļa okupācijas gados iebraukušo. Statistika liecina, ka 35 gadu laikā krievu skaits Latvijā no 34% sarucis līdz 24%. Kā izrādās, 11% no viņiem (apmēram 51 tūkstotis) neprot latviešu valodu.
Pēdējo trīs gadu laikā pieredzētie ārkārtējie notikumi pasaulē ir atnesuši jaunu realitāti arī cilvēkresursu vadībā. Kas mainījies Latvijas darba tirgū? Kas šodien motivē darbiniekus? Kādu pieredzi un secinājumus esam guvuši Latvijā? Kā izskatāmies globālajā kontekstā un ko cilvēkresursu vadības nozare var sagaidīt turpmāk? Gada sākums ir labs laiks izanalizēt šīs tēmas.
Pirms pāris nedēļām režisors Ivars Zviedris man piedāvāja kinofestivāla “Lielais Kristaps” ietvaros vadīt diskusiju par tēmām, kas atklājas viņa jaunajās filmās Afigenna un Meikots Īrijā un sasaucas ar jautājumiem, kas ikdienā ir arī manas uzmanības lokā, lai gan ne vienmēr tūlītēja tvēriena attālumā. Šajā rakstā gribu aizsākt sarunu, kas notiks 9. novembrī plkst. 18 kinoteātrī Splendid Palace, ieskicējot problemātiku, ko savās filmās caur asarām un smiekliem parāda Ivars Zviedris.
Pēc desmit gadiem, kas bija nodzīvoti Londonā, ārste Arnita Grišina nolēma kopā ar 11 gadus veco dēlu Romānu atgriezties. «Vienmēr esmu mācījusi, ka viņa zeme ir Latvija un viņš ir latvietis,» saka Arnita
Katru gadu aptuveni 800 skolēnu ģimenes atgriežas uz dzīvi Latvijā. Tās bieži sastopas arī ar grūtībām iekļauties mācībās un saziņā ar apkārtējiem skolā, jo izglītības sistēma atšķiras no tās, kas bija mītnes zemē. Lai nodrošinātu saudzīgu pāreju uz jaunu izglītības sistēmu un neradītu psiholoģisku traumu, viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt viena gada pārejas posms remigrējošo ģimeņu bērniem, kura laikā viņi skolā nesaņem vērtējumu. Par veiksmīgu iekļaušanos izglītības sistēmā vairāk uztraucas vecāki, savukārt bērni to uztver kā piedzīvojumu un ātri atrod kopīgu valodu ar vienaudžiem.
No 3. līdz 5. maijam Denverā, Kolorādo štatā ASV, notiks Amerikas Latviešu apvienības (ALA) 68. kongress, informē ALA informācijas nozares vadītāja Tatjana Žagare-Vītiņa. Kongresā uzstāsies arī žurnāla Ir komentētājs Pauls Raudseps, kurš dalīsies pārdomās par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, valdības veidošanu Latvijā un vadīs paneļdiskusiju par ārpolitiku.
Ja Latvijas uzņēmumi spēs celt ražīgumu un nodrošināt savās nozarēs Eiropas līmenī konkurētspējīgas algas, tas motivēs vēl vairāk cilvēku atgriezties. Izsludinot jaunas vakances savā ražotnē un birojā Mārupē, mēs arvien biežāk saņemam pieteikumus no latviešiem, kas jau ilgstoši dzīvo ārpus dzimtenes, bet patlaban apsver iespējas atgriezties.
Pirms desmit gadiem Diāna un Nikijs bija starp tiem tūkstošiem, kas pameta Latviju. Viņi pārcēlās uz dzīvi Norvēģijā. Apguva valodu, veiksmīgi iedzīvojās un labi pelnīja. Tomēr ar gadiem sākuši arvien vairāk izjust vajadzību pēc piederības valstij. Savai valstij. Tāpēc viņi atgriezās un ne reizi nav nožēlojuši šo izvēli
No visiem latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem aptuveni 15% patlaban dzīvo ārpus Latvijas. Mēs dzīvojam kustības laikmetā, cilvēkiem brīvi pārvietojoties pa pasauli jaunu iespēju, pieredzes un sapņu meklējumos. Tā ir šodienas realitāte, kas turpinās ietekmēt mūsu visu dzīvi arī turpmāk. Vienlaikus latvieši ārzemēs nav atdalāmi no Latvijas un latviešu kopuma – mūsu diaspora ir un paliks daļa no Latvijas valsts un kultūras. Un Saeima beidzot izdarīja savu izvēli, pirmajā lasījumā atbalstot Diasporas likumprojektu, tā pasakot, ka esam gatavi sniegt savu artavu, lai gan palīdzētu ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem uzturēt saikni ar dzimteni un palīdzētu atgriezties tiem, kuri to vēlas.
Politiskā līmenī aktualizējoties remigrācijas jautājumam, viena no diasporas grupām, kas izrāda vislielāko gatavību atgriezties Latvijā pavisam, ir Eiropas valstīs strādājošie pirmspensijas vecuma cilvēki. Līdz šim remigrācija tiek apsvērta tikai darbaspēka trūkuma un demogrāfisko izaicinājumu kontekstā. Taču Eiropas Latviešu apvienības (ELA) veikta aptauja liecina, ka pensijas vecuma cilvēki, atgriežoties Latvijā, īpaši reģionos, var dot finansiālu un nemateriālu pienesumu.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
