Kopš septembra Annas Andersones vadītajā un Latvijas jaunuzņēmumu kopienas iniciētajā StartSchool programmā var apgūt prasmes, kas nepieciešamas darbam tehnoloģiju nozarē un sava jaunuzņēmuma izveidei
Kļūdas ir neizbēgama ikviena ceļojuma daļa, arī uzņēmējdarbībā, un patiesībā tās bieži vien ir visvērtīgākās mācību stundas, kas palīdz atrast savu unikālo nišu, izprast, kādas prasmes un spējas var izcelt tevi un tavu zīmolu pasaules līmenī. Mūsdienu tehnoloģiju pasaulē, kur konkurence ir sīva un strauji mainīga, panākumi nav tikai jautājums par tehnoloģisko prasmju apguvi – tas ir stāsts par spēju apvienot šīs prasmes ar citām, bieži vien iepriekš iegūtām, zināšanām un pieredzi.
Starptautiskā Valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings Goldman Sachs paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug. Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau pašlaik ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.
Visvairāk Ansim Gustavam patīk sajūta, kad pēc uzdevuma iesūtīšanas ekrānā parādās zaļš uzraksts Accepted. Tad viņu pārņem adrenalīna un dopamīna vilnis. Katrs uzdevums ir kā puzle — aprakstā gandrīz vienmēr ir dots viss, lai to atrisinātu, saka 19 gadus vecais puisis, kurš ar zelta medaļu atgriezies no Aleksandrijas Ēģiptē. Tur no 1. līdz 8. septembrim notika pasaules programmēšanas olimpiāde, kurā piedalījās 362 dalībnieki no 91 valsts. Augstāko apbalvojumu — zelta medaļu — ieguva 30 jaunie programmētāji jeb viena divpadsmitā daļa dalībnieku. Kopvērtējumā Ansis ierindojās 28. vietā.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ik gadu apkopo informāciju par profesiju vidējām stundu tarifa likmēm. Apkopojums ietver visas profesiju klasifikatorā iekļautās profesijas – sākot no ražošanas darbiniekiem līdz pat juristiem un IT speciālistiem. Lai gan VID ir norādījis, ka šai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nereti tiek ņemta vērā publiskā sektora iepirkumos, piemēram, lai plānotu attiecīgajam projektam nepieciešamo budžetu. Problēma iezīmējas tajā, ka VID apkopojumā iekļautās vidējās stundu likmes virknei profesiju krietni atšķiras no reālajām tirgus likmēm, turklāt netiek ņemts vērā, ka katru amatu iespējams iedalīt vairākus līmeņos. Saskaitot kopā vidējo likmi, ko saņem asistents, kas palīdz īstenot standarta projektus, un likmi, ko saņem advancēts speciālists, mēs neiegūstam objektīvu izpratni par tirgus situāciju.
Informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē ir divas reizes lielāka alga nekā citās nozarēs, kas arī jauniešus motivē izvēlēties studijas IT jomā. Ja vien viņiem ir labas sekmes eksaktajās zinātnēs, viņi ir apveltīti ar loģisko domāšanu, piemīt pacietība un precizitāte, noteikti vērts studēt, lai nākotnē strādātu IT nozarē. Pozitīvi, ka patlaban sabiedrības izpratne par IT un tās pievienoto vērtību tautsaimniecībā ir daudz lielāka, līdz ar to pakāpeniski mainās arī attieksme par sievietes vietu nozarē. SIA ZZ Dats 45% no vairāk nekā 200 darbinieku kolektīva ir sievietes. Ja atsevišķi pētījumi liecina, ka Eiropā IT strādā vidēji 14% sieviešu, mums šis rādītājs ir daudz augstāks.
IT uzņēmumā svarīgākais resurss ir cilvēki, kurus ne tikai jāmāk atrast, bet arī efektīvi apvienot komandā, stāsta uzņēmuma iConcept īpašnieki
Jura Fedotova izveidotajā uzņēmumā Eligent aizrautīgi inženieri spēj apvienot programmēšanu ar elektrosistēmām, izstrādā sarežģītas automatizācijas sistēmas un gudrus robotus. «Jā, katram robotam ir smadzenes, mēs tās iedodam. Mēs gan to saucam par sirsniņu,» precizē Juris
Dziļo zināšanu dēļ programmētājs Elviss Strazdiņš (35) itin labi varētu būt hakeris, tomēr viņš izvēlējies nevis krāpt, bet atšifrēt krāpnieku radītās shēmas un neļaut tajās iekrist citiem cilvēkiem. Bet tiem, kas jau iekrituši, viņš palīdz izkārpīties
Lielākā daļa Latvijas un arī pasaules sabiedrības īsti neizprot mākslīgā intelekta jēgu. No vienas puses, to var saprast, jo nav viegli pieņemt to, par ko ir pārāk maz zināšanu, vai arī to nav vispār. Labs veids, kā šīs aizdomas un maldus kaut nedaudz kliedēt, ir dati par to, ka daudzi programmēšanas profesionāļi visā pasaulē darba vajadzībām izmanto tādus mākslīgā intelekta rīkus kā ChatGPT un citus, kurus var izmantot arī ikviens no mums.
Darba tirgū jau vairākus gadus karstākās vakances ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozarē – tā ir viena no visstraujāk augošākajām tautsaimniecības jomām, kas izjūt akūtu speciālistu trūkumu. Augstas raudzes profesionāli nākas meklēt pat mēnešiem ilgi, bet uzņēmumi pie sevis ļoti gaida arī jaunpienācējus un ir gatavi tajos ieguldīt, lai attīstītos kopā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
