Ieilgusī stagnācija Latvijas ekonomikā pēc jaunāko datu un revīziju publicēšanas nu jau drīzāk izskatās pēc vieglas recesijas. Prognozes nākas samazināt, tomēr kopējais vērtējums krasi mainījies nav – divu trīs gadu kontekstā skatoties, Latvijas ekonomika bijusi visai “plakana”. Šogad ekonomika neaugs. 2024. gadā prognozējam nelielu kritumu par 0,3%, bet 2025. un 2026. gadā izaugsme sasparosies līdz attiecīgi 2,4% un 2,8%.
Stagnācija Latvijas ekonomikā ir ieilgusi. Šogad ekonomika augs vien par 0,9%, bet 2025. un 2026. gadā izaugsme sasparosies līdz attiecīgi 2,6% un 2,9%. Neskatoties uz to, ka strādājošo pirktspēja ir būtībā atguvusi zaudēto, iedzīvotāji ir piesardzīgi savos tēriņos. Eksportā un privātajās investīcijās atkopšanos gaidām tikai nākamgad – kad centrālo banku noteiktās procentu likmes būs zemākas.
Šodienas CSP ziņas virsraksts vēsta, ka 1. ceturksnī IKP gada griezumā ir pieaudzis par 0,1%, tātad šajā gadījumā mazāko iespējamo pozitīvo skaitli. Sezonāli izlīdzinātajos datos, kas drīzāk rāda patieso tendenci, pieaugums jau ir cienīgāks jeb 0,9%. Abi minētie skaitļi atspoguļo pēdējo četru ceturkšņu notikumu summu. Par “tekošo momentu” vislabāk vēsta IKP izmaiņas pret iepriekšējo ceturksni, kas arī ir + 0,9%, kas šajā gadījumā jau ir daudz.
Inflation started to take off about two years ago. In this column I try to dig a little deeper into the numbers of those two years. The conclusions are mostly well-known but here they are anyway.
Valdībai drīz būs jālemj, vai sniegt valsts atbalstu Skultes termināļa celtniecībai. Ir iedziļinās argumentos par un pret
Laiki, kad importa preces bija nenovērtējams dārgums, sen ir garām: mūsdienās daudz lielāku vērtību atkal piešķiram vietējam ražojumam. Sevišķi tas vērojams pārtikas nozarē, kur svaigāks, veselīgāks, garšīgāks produkts sekmīgi konkurē ar tādu, kam ilgāks derīguma termiņš. Vienlaikus nav noliedzams vēl viens būtisks aspekts – pērkot vietējo, arī nauda paliek vietējā apritē. Var diskutēt par to, cik šaurā vai plašā areālā jūtamies kā vietējie, attiecīgi – kas īsti ir vietējie produkti. Tomēr Latvijas ekonomikai, sevišķi skaudrajos Covid-19 apstākļos, ir vajadzīgs gan jūsu kaimiņa mājražotāja, gan liela Latvijas uzņēmuma pienesums, un te būtiska loma ir arī pircēju izdarītajām izvēlēm.
Pēc divām “grēcīgām ainām” – alkohola un tabakas – nākamās regulēšanas pārdomas nebūs veltītas uz cilvēka veselību tiešu ietekmi atstājošām nozarēm, vismaz ne fiziskās ietekmes ziņā…
Latvijas ekonomikā jau ir redzama pandēmijas otrā viļņa ietekme. Karšu darījumu dati rāda, ka pakalpojumu nozarēs apgrozījums jau ir sācis samazināties salīdzinājumā ar 3. ceturksni. Apstrādes rūpniecībai ir labas izredzes jaunās nepatikšanas pārdzīvot salīdzinoši viegli. Galvenie riski ir saistīti nevis ar noieta tirgiem, bet ar ražošanas procesu, ko var ietekmēt darbinieku veselība.
Latvijas iedzīvotāji var būt lepni par to, kā viņi ir pārvarējuši 2020.gada sagādātos izaicinājumus. Dzīvi visā pasaulē ar kājām gaisā apgrieza koronavīrusa pandēmija. Mūsu valsts ekonomika turpināja izjust kaites, kas bija labi redzamas jau pērn – pirmkārt, krīze tranzītbiznesā. Tomēr kritums mūsu ekonomikā ir bijis mazāks nekā vidēji Eiropā, dažu rūpniecības nozaru sniegumu šajā situācijā var saukt par patiesi apbrīnojamu. Ar to varam lepoties. Taču vienlaikus jāa
Covid-19 pandēmijas sekas visvairāk uz savas ādas izjūt jauni cilvēki, tā saucamie mileniāļi 22-37 gadu vecumā – studenti, augstskolu beidzēji un jaunie profesionāļi. To parāda Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum patērētāju aptauja, ko rīkoja Financial Times grupas uzņēmums Longitude 24 Eiropas valstīs.
2019. gada beigās un 2020. gada sākumā NordPool elektroenerģijas biržas cena Latvijas zonai piedzīvojusi pakāpenisku, taču lielu samazinājumu. Šīs cenas ir zemas ne tikai, salīdzinot ar pēdējiem gadiem, bet arī ar periodu, kad Latvijas elektroenerģijas tirgus tika liberalizēts. Kādu faktoru ietekmē NordPool elektroenerģijas biržas cena piedzīvojusi ievērojamu samazinājumu un kāda loma tajā ir ar Covid-19 saistītajiem ekonomiskajiem ierobežojumiem?
Mājsaimniecību ienākumi un patēriņš kāpj
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
