Pasaules Dabas fonds
- Aktuāls jautājums
- 09.12.2025.
Starp naudu un dabu
- Viedoklis
- 19.02.2025.
Vides tiesības: kas garantē dabu?
- Tēma
- 25.09.2024.
- Ieva Jakone
Foreļu armāda
- Analīze
- 19.03.2026.
- Baiba Litvina
Kāpēc Dunduru pļavās šoziem masveidā nomiruši dzīvnieki?
Kāpēc Ķemeru Nacionālā parka pļavās šoziem gājis bojā liels skaits zālēdāju? Vai cilvēkiem jāuzņemas atbildība par šiem dzīvniekiem, par kuru statusu gadiem stīvējas dažādi resori?
- Analīze
- 12.03.2026.
- Ieva Jakone
Klimata ministrija bīda foreles Rīgas līcī
Klimata ministrijas iejaukšanās dod iespēju Riga Bay Aquaculture apšaubīt vides ekspertu kritiskos atzinumus par foreļu fermu Rīgas līci
- Aktuāls jautājums
- 09.12.2025.
Starp naudu un dabu
Jaunās meža nozares pamatnostādnes — ar kompromisiem un domstarpībām
- Viedoklis
- 19.02.2025.
Vides tiesības: kas garantē dabu?
Ir lietas, par kuru klātbūtni nedomājam. Vienkārši paļaujamies uz to esību. Saule uzlec. Pirmdienās jāceļas. Apkārtējās vides stāvoklis un dabas resursi daudziem ikdienas ritumā ir neapsvērta pašsaprotamība. Ir labi aizdomāties, kas galvo par to kvalitāti un turpināšanos. Kas garantē vides un dabas aizsardzību?
- Viedoklis
- 29.01.2025.
Kāpēc Latvijai neveicas ar bioloģiski vērtīgu vietu saglabāšanu?
Janvāra vidū Pasaules Dabas fonda un Vides izglītības fonda eksperti norādīja, ka Latvijai neveicas ar bioloģiski vērtīgu vietu saglabāšanu, uzsverot, ka 2025. gadā šim jautājumam jābūt vienai no prioritātēm, jo Latvijai regulāri jāsniedz ziņojums Eiropas Komisijai par to, kas notiek ar bioloģiski vērtīgām vietām, dzīvotnēm un sugām. Patlaban, ņemot vērā mežu un dabas resursu iespējas, mums jāspēj sabalansēt ekonomiskās intereses un dabas daudzveidības saglabāšanu.
- Tēma
- 25.09.2024.
- Ieva Jakone
Foreļu armāda
Vides organizācijas ceļ trauksmi par Rīgas līcī iecerēto foreļu fermas izbūvi. Tūristu iecienītākajās pludmalēs varētu skaloties zivju kakas, un jau tā smokošajā jūrā vēl vairāk trūkt skābekļa. Kāpēc šī iecere nav apturēta, par spīti jūras plānojumā noteiktajam?
- Vide
- 19.12.2022.
Jaunākā un visvairāk piesārņotā
- Aktuāli
- 19.12.2022.
Zaļā vienošanās
- Viedoklis
- 14.10.2022.
Dzīvās planētas ziņojums: savvaļas dzīvnieku populācija kopš 1970.gada sarukusi par 69%
- Pusdienās
- 28.07.2021.
- Māra Miķelsone
Attīrīt upes!
- Viedoklis
- 13.11.2023.
Latvijas upju ekoloģiskā kvalitāte ir zemāka par vidējo Eiropā
Upes ir viena no lielākajām Latvijas vērtībām, kas ne tikai priecē ar skaistiem ainavas skatiem, bet galvenokārt ir nozīmīga ekosistēmas daļa. Taču, lai arī cik daudz būtu izdarīts upju aizsardzības jautājumos, Latvija noteikti joprojām atpaliek upju atjaunošanā un to ekosistēmu saglabāšanā, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm. Vēl aizvien dzīvojam ar pārliecību, ka viss dabā ir kārtībā un notiek saskaņā ar dabas likumiem, taču neapzināmies, cik ļoti viss ir mainījies - gan dabiskās īpašības, gan ekoloģiskā stabilitāte.
- Vide
- 19.12.2022.
Jaunākā un visvairāk piesārņotā
Ģeogrāfiski līdzīga lielam ezeram, viena no seklākajām un pati jaunākā pasaulē — Baltijas jūra ir ārkārtīgi vērtīga 85 miljoniem cilvēku, kas dzīvo tās sateces baseinā. Pēdējā pusgadsimta laikā tā ir kļuvusi arī par visvairāk piesārņoto jūru uz Zemes, bioloģiskā daudzveidība samazinājusies par nepilnām divām trešdaļām
- Aktuāli
- 19.12.2022.
Zaļā vienošanās
Eiropas zaļais kurss ir tik plāns dokuments, ka var izdrukāt un nejusties slikti par papīra pārtēriņu. Tomēr slaidais izmērs slēpj vienu no ietekmīgākajiem tiesiskajiem regulējumiem Eiropas Savienības vēsturē. Tajā pārdesmit lappusēs izklāstīts radikāls projekts, kas paredz līdz 2050. gadam padarīt Eiropas Savienību klimatneitrālu. Ko tas nozīmē Latvijai?
- Viedoklis
- 14.10.2022.
Dzīvās planētas ziņojums: savvaļas dzīvnieku populācija kopš 1970.gada sarukusi par 69%
Savvaļas dzīvnieku – zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu un zivju – populācija kopš 1970.gada ir piedzīvojusi dramatisku kritumu vidēji par 69%, liecina Pasaules Dabas fonda jeb World Wide Fund for Nature (WWF) Dzīvās planētas ziņojums (Living Planet Report 2022). Globālais 2022.gada Dzīvās planētas indekss liecina, ka novēroto mugurkaulnieku savvaļas dzīvnieku populācijas samazinājušās vidēji par 69%. Indeksa procentuālās izmaiņas atspoguļo vidējās proporcionālās izmaiņas dzīvnieku populācijā, kas novērotas pēdējo 48 gadu laikā.
- Pusdienās
- 28.07.2021.
- Māra Miķelsone
Attīrīt upes!
Latvijā tikai trešdaļa virszemes ūdeņu ir labā stāvoklī. Lielākās raizes dara lauksaimniecības piesārņojums un dažādi aizsprosti uz upēm, stāsta Pasaules Dabas fonda pārstāve Magda Jentgena
- Viedoklis
- 03.06.2021.
Jāizbeidz starptautiskas nozīmes biotopu iznīcināšana valsts mežos
Vides aizsardzības nevalstiskās organizācijas – Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Dabas fonds un Vides aizsardzības klubs – pieprasa a/s Latvijas valsts meži (LVM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), lai tiktu izbeigta Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo meža biotopu iznīcināšana LVM apsaimniekotajos valsts mežos.
