Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 16. aprīlī atbalstīja rūpīgā analīzē balstīto likuma normu, ka partijām, kas grib piedalīties Saeimas vēlēšanās, jābūt vismaz vienam tūkstotim biedru, ne pieciem simtiem kā tagad.
Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietā apsūdzētajiem Aleksandram Babenko un Mihailam Uļmanam, kuriem tiek inkriminēta slepkavības pasūtīšana, prokuratūra prasīja 20 gadus ilgu cietumsodu, bet slepkavības izpildīšanā apsūdzētajam Viktoram Krivošejam piespriest mūža ieslodzījumu. Gan Uļmanam, gan Babenko prasīta arī mantas konfiskācija. Visi apsūdzētie atrodas apcietinājumā. Mārtiņš Bunkus tika nošauts 2018. gada pavasarī. Par slepkavības organizētāju izmeklētāji uzskata Genādiju Vaļaginu, kurš 2022. gadā tika nogalināts.
Nacionālajai apvienībai draud valsts finansējuma zaudēšana uz gadu un prasība atmaksāt aģitācijā pārtērētos 210 tūkstošus. Šī ir lielākā, bet ne vienīgā KNAB atklātā nelikumība partiju finansēs Saeimas vēlēšanu gadā
Saeima pagājušajā nedēļā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kuri paredz pagarināt līdz novembra beigām uzturēšanās atļauju pieteikumu izskatīšanas termiņu Krievijas pilsoņiem, kuriem jākārto valsts valodas prasmju pārbaudījums. Rudenī pieņemtie grozījumi paredzēja, ka uzturēšanās atļauju pagarināšanai vairāk nekā 20 000 cilvēku līdz šā gada 1. septembrim būs jākārto latviešu valodas pārbaudījums. Tam nav pieteikusies gandrīz puse Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu. Iekšlietu ministrija ierosināja ļaut atkārtoti kārtot valodas pārbaudījumu un pagarināt uzturēšanās atļauju izskatīšanas termiņu.
Pērn Eiropas Parlamenta Budžeta lietu politikas departaments norādīja, ka līdz 2019. gada beigām politiskās organizācijas Latvijā lielā mērā paļāvās uz privātajiem ziedojumiem, publiskajam finansējumam sasniedzot tikai aptuveni 35% no politisko organizāciju ienākumiem.[1] Līdzšinējie grozījumi Politisko organizāciju finansēšanas likumā ļāvuši nodrošināt aptuveni 94% no ienākumiem politiskajām organizācijām to politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kas ir visaugstākais rādītājs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.[2] Šāgada intervijā LTV1 raidījumam Aizliegtais paņēmiens PROVIDUS direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka norāda, ka 90% valsts finansējuma ir par daudz.[3]
Ir politiskais «tinderis» palīdz atrast politiķus, ar kuriem pavadīt nākamos četrus gadus
Šlesera atgriešanās ir brīdinājums: Ždanoka un Ušakovs nav vienīgie kremlini
Prokuratūra nodevusi Ekonomisko lietu tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēti vairāki bijušie bankas ABLV Bank vadošie darbinieki par noziedzīgi iegūta 2,1 miljarda eiro legalizēšanu. Starp astoņiem apsūdzētajiem ir bankas bijušais līdzīpašnieks Ernests Bernis. ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija 2018. gada februārī ierosināja vērst sankcijas pret ABLV par plašu naudas atmazgāšanas shēmu organizēšanu, un Eiropas Centrālā banka paziņoja, ka ABLV banka tiks likvidēta.
Jaunais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš sola nodrošināt tiesas objektivitāti un neatkarību
Bīstamās ģeopolitiskās situācijas dēļ koalīcija pirmdien vienojās trīs gados panākt 2,5% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai un lielāku finansējumu iekšējai drošībai. Par to valdība varētu lemt šonedēļ. Koalīcija arī konceptuāli vienojās sešu gadu laikā pakāpeniski pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā.
Pēdējā pusgada laikā, kopš Baltkrievijas režīms spiež Tuvo Austrumu pilsoņus pāri ES robežai, Latvijas iedzīvotāju noskaņojums pret nelegāliem migrantiem no mērenas nelabvēlības mainījies uz izteikti negatīvu, secinājuši Latvijas Universitātes pētnieki. 61% respondentu atbalsta žoga būvniecību uz Latvijas robežas.
Ekonomisko lietu tiesa pirmdien attaisnoja visus deviņus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, to skaitā bijušo premjerministru Andri Šķēli, satiksmes ministru Aināru Šleseru un Tet valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi. Prokurors prasīja atzīt apsūdzētos par vainīgiem krāpšanā, bet tiesnesis attaisnojošo spriedumu pamatoja ar cietušā trūkumu, jo Tet jeb bijušais Lattelecom sevi par tādu neuzskatot. Pēc pilnā sprieduma saņemšanas to varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
