Katras valsts pilsonis grib lepoties ar savu valsti. Katrs cilvēks grib redzēt un sajust rīcības spējīgu vadību gan savā personīgajā darbā, gan valstī kopumā – tātad valdībā. Tieši valdība ir izpildvara – viena no trim (vai četrām) varām, kuras spēja rīkoties ir kritiski svarīga valsts attīstībai, drošībai, pastāvēšanai. It īpaši svarīgs saliedēts valdības darbs ir krīzes situācijās. Viena krīzes situācija mums ilgst kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, otra nupat sākusies ar Trampa atkārtotu nākšanu pie varas un sevišķi skaidrs tas top pēc abu “miera telefonsarunām”…
Kamēr Francija gatavojas ievēlēt jaunu parlamentu, kurā lieli panākumi gaidāmi galēji labējiem, mēs analizējam Eiropas galēji kreisos. Šaj
Interviju Evikai Siliņai lūdzām jau divas dienas pirms viņas kabineta apstiprināšanas Saeimā 15.septembrī, taču izbrīvēt laiku sarunai jaunajai premjerministrei nenācās viegli. Tā esot bijusi «liela pretimnākšana no mūsu puses pirmajā darba dienā», viņa bilda pirms sarunas, kas notika uzreiz pēc koalīcijas sēdes 18.septembrī Ministru kabineta Zaļajā zālē, kur notiek valdības sēdes. Esot bijis «traks grafiks», un «ceru, ka būšu loģiska tik vēlu vakarā».
Pērn Eiropas Parlamenta Budžeta lietu politikas departaments norādīja, ka līdz 2019. gada beigām politiskās organizācijas Latvijā lielā mērā paļāvās uz privātajiem ziedojumiem, publiskajam finansējumam sasniedzot tikai aptuveni 35% no politisko organizāciju ienākumiem.[1] Līdzšinējie grozījumi Politisko organizāciju finansēšanas likumā ļāvuši nodrošināt aptuveni 94% no ienākumiem politiskajām organizācijām to politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kas ir visaugstākais rādītājs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.[2] Šāgada intervijā LTV1 raidījumam Aizliegtais paņēmiens PROVIDUS direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka norāda, ka 90% valsts finansējuma ir par daudz.[3]
Skatoties dažādos televīzijas kanālos un interneta portālos notiekošās pirmsvēlēšanu diskusijas, deputāta kandidātu vārdu kaujas, mētāšanos ar solījumiem un vienam otra nomelnošanu, kārtējo reizi pārņem ļoti skumjas izjūtas. Esmu pārliecināts, ka ne mani vien.
Žurnāls Ir apkopojis mūsu Valsts prezidentu viedokļus, pēc kādiem kritērijiem viņi pirms vēlēšanām atsijā partiju graudus no pelevām. Šogad 14.Saeimas vēlēšanās tas būs jādara vēl vairāk, jo sacensībā piedalās 19 saraksti. Īsam ieskatam Valsts prezidenta Egila Levita un Vairas Vīķes-Freibergas viedokļi.
Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu par nodokļiem izsauc šermuļus.
Analizējot uz 13. Saeimu kandidējošo populārāko partiju programmas un publiski sacīto, var atrast trīs kopsaucējus, kas raksturo politiķu priekšstatus par enerģētiku Latvijā. Pirmkārt, ir jāatceļ, jālikvidē vai jāreformē OIK, otrkārt, ir jāsamazina enerģijas cenas (pamatā runa ir par elektroenerģiju) un treškārt, – vairāk jāizmanto atjaunojamos enerģijas resursu (t.s. “zaļo” enerģiju). Trīs nozīmīgi un ļoti plaši jautājumi, taču vai ar tiem ir gana, lai viena no svarīgākajām, valsts konkurētspēju atbalstošajām (vai bremzējošajām) ekonomikas nozarēm attīstos atbilstoši tam, kas šajā jomā notiek pasaulē?
No 11. septembra ar digitālā rīka Tinderis.lv palīdzību ikviens vēlētājs var ērti un viegli noskaidrot, ar kuru no politiskajiem spēkiem saskan uzskati 24 būtiskos jautājumos. Līdzīgi kā populārajā iepazīšanās lietotnē, atbildot ar «jā» vai «nē», iespējams atrast partiju, ar kuru uzskatu ziņā ir pa ceļam.
Vērojot politisko partiju priekšvēlēšanu cīniņu, nevienam vien vēlētājam prātā ienākusi doma par to, cik gan labi būtu, ja kāds augstāks spēks spētu viest skaidrību – kurš no solījumiem ir tikai saldi meli, kurš – reāli pamatots, īstenojams un lietderīgs. Diemžēl tikai retais zina, ka ikvienam ir publiski pieejams politiķu solījumu izvērtējums naudiskā izteiksmē, kas ļauj saprast, cik šie solījumi var maksāt. Lai gan šis izvērtējums nav visaptverošs, priekšstatu par dažas labas iniciatīvas, kas izmaksu ziņā robežojas ar zinātnisko fantastiku, lietderību tas sniedz.
No šodienas, 18. jūlija, plkst. 10 partijas un partiju apvienības var sākt iesniegt deputātu kandidātu sarakstus 6. oktobrī gaidāmajām 13. Saeimas vēlēšanām, informē Centrālās vēlēšanu komisijas informācijas daļas vadītāja Kristīne Bērziņa. Kandidātu saraksti jāiesniedz CVK līdz 7. augustam. Pirmajā un pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas dienā CVK sarakstus pieņems rindas kārtībā, bet pārējā laikā sarakstu iesniegšana jāsaskaņo iepriekš ar CVK sekretāru.
Laikā, kad top politisko partiju programmas 13. Saeimas vēlēšanām, biedrības “Veselības projekti Latvijai” un Stokholmas Ekonomiskās augstskolas Rīgā eksperti nākuši klajā ar iniciatīvu, kuras uzdevums ir noskaidrot partiju viedokli par iespējamiem problēmu risinājumiem svarīgos veselības aprūpes jautājumos. Iniciatīvas mērķis ir mudināt politiskās partijas iekļaut veselības aprūpes jautājumus partiju programmās un dienaskārtībā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
