Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar Valsts prezidentu (13.janvārī) ienāca prātā gadījums, ko dzirdēju kādā lekcijā YouTube. Ievērojams austriešu fotogrāfs, iznākdams no modernās mākslas izstādes, pēkšņi ieraudzījis cilvēku, no kura rokām pilējis sarkans šķidrums. Būdams pārliecināts, ka tās ir asinis, fotogrāfs uztraukumā sācis fotografēt notiekošo. Izrādījies, ka dīvainis bijis trakais (vārda klīniskā nozīmē), kurš bija nolēmis stādīt tuvējā parkā ķiršus. Nopircis tūtu ar ogām un novietojis uz soliņa pie miskastes, cilvēks ķirsim izņēmis kauliņu, iemetis to mēslu kastē, tad skrējis uz parku, izracis tur bedrīti, iestādījis ogas mīkstumu un devies atpakaļ. Tā – metodiski strādājot – stundas laikā visi kauliņi tikuši atdalīti no ogām, bet ķiršu auglīšu mīkstumi smuki sastādīti apstādījumos. Process no malas izskatījies pēc laikmetīgās mākslas “performances”.
Valdībai 27. novembrī apstiprinot pamatizglītības standartu, tiek dots starta šāviens izglītības reformai skolās. Jaunā standarta pakāpeniska iedzīvināšana sāksies no 2020. gada rudens un turpināsies līdz 2022./2023. gadam. Skolēnam, kurš mācīsies pēc jaunā pamatizglītības standarta, vajadzētu būt daudz sportiskākam un ar labāku izpratni par programmēšanu nekā tagadējiem skolēniem, — stundu sarakstā būs krietni vairāk sporta un datorikas nodarbības. Būs jāatrod vieta arī jauniem mācību priekšmetiem Teātra māksla un Inženierzinātnes.
Projekts “Skola2030” nav radies ārpus telpas un laika; tam ir savs konteksts, kurš ieskicē jaunā satura un pieejas akcentus. No vienas puses, tas turpina jau 90. gados aizsākto izglītības reformu, pievēršoties kompetenču attīstībai, dziļajai/kritiskajai lasīšanai un domāšanai, projektu darbiem un citām inovatīvajām darba formām, no otras puses, tas par mērķi ir izvirzījis šīs aizsāktās lietas ieviest arī plašāk skolu praksē un – vairāk likt akcentus uz caurviju prasmju attīstīšanu, ar kuru palīdzību skolēns mācās gan neatkarīgi un mērķtiecīgi darboties, gan būt saskaņā ar sevi un citiem.
Ažiotāža ap krievvalodīgo skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā patlaban aizēno pašu svarīgāko – izglītības satura reformu, kas ietver arī skolas gaitu sākšanu bērniem jau no sešu gadu vecuma. Reformas īstenošanai paredzēti ap 14 miljoni eiro.
Kāpēc Latvijā nespēj sakārtot izglītības sistēmu, kas balstās uz kognitīvo pieeju
Atklāta vēstule Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim
Politiskais konteksts, kas netieši izriet no piedāvājumiem jauniešus specializēt iespējami agrāk, nozīmē - veidot vērtībās nevienotu sabiedrību
Kāpēc skolās arvien mazāk apspriež dzīves eksistenciālos jautājumus
Īpaši mazs stundu skaits ir noteikts mākslas priekšmetiem - mūzikai, literatūrai, vizuālajai mākslai
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
