Esot karā, arī māksla ir daļa no komunikācijas ieročiem, intervijā žurnālam Ir saka vēsturnieks Gatis Krūmiņš. Cik uzmanīgiem mums jābūt ar padomju pagātnes atainošanu?
Ēkas ir viens no lielākajiem enerģijas patēriņa avotiem Eiropā, radot vairāk nekā trešdaļu no t.s. kaitīgajām emisijām. Tāpēc Eiropas Zaļā kursa un klimata neitralitātes mērķu kontekstā nekustamajam īpašumam ir pievērsta īpaši liela uzmanība – jaunas prasības nozares regulējumā nozīmē, ka nekustamā īpašuma nozarei būs jāturpina mainīties, bet politikas veidotājiem jāmeklē veidi, kā sasniegt klimata mērķus agrāk būvētajās ēkās.
Latvijas sabiedrības apziņā sen un dziļi bija iespiedies teiciens “parāds nav brālis”. Priekšstats, ka aizņēmums drīzāk ir uzskatāms par kaut ko bīstamu, nevis daļu no mūsu ikdienas, cilvēkus ilgstoši atturēja uzņemties saistības. Šis ir bijis viens no iemesliem, kas Latvijas sabiedrības saistību līmeni ir padarījis par vienu no zemākajiem Eiropā, – hipotekārās kreditēšanas apjoms Latvijā ir aptuveni 12% no IKP (vidēji Eiropā ap 36%), arī kopējais saistību līmenis ir otrs zemākais Eiropā un divas reizes mazāks, nekā Lietuvā vai Igaunijā. Mūsu novērojumi liecina, ka jaunākas paaudzes cilvēkos minētais priekšstats izzūd, un ekonomikai augot, tas varētu veicināt kreditēšanu, kā arī valsts ekonomiku kopumā.
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 2
Par spīti visām grūtībām ar padomju statistiku, beidzot ir aprēķināts Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts, sākot no 1920. gada. Projekta zinātniskais vadītājs Gatis Krūmiņš atklāj pārsteidzošus secinājumus gan par Ulmaņa, gan padomju laikiem
Kopš kara sākuma Ukrainā, Rīgas iedzīvotāji aktīvāk izsaka savu viedokli un priekšlikumus par valsts aizsardzību un nacionālo suverenitāti, atspoguļojot arī bažas par starptautisko situāciju, par padomju mantojuma paliekām u.c. jautājumiem. Šīs tendences liecina par sabiedrības pieaugošo apziņu saistībā ar ģeopolitiskajām realitātēm un nepieciešamību stiprināt valsts nacionālo identitāti.
Seriāls Padomju džinsi — azartisks vēstījums par apātisku laikmetu
Žurnāliste, reklāmas aģentūras New Black radošā direktore Vladislava Romanova (29) uzņēmusi filmu Daugavpils — iespēju vai nespēju pilsēta?, kurā uzdevusi arī daudzus jutīgus un nepatīkamus jautājumus. To dēļ jau saņēmusi draudus
Devītajā gadā kopš Krievijas-Ukrainas kara sākuma 2014. gadā Volodimira Zelenska vadībā noris plaša dekomunizācija un derusifikācija publiskajā telpā, likvidējot tādus Kremļa maigās varas instrumentus kā pieminekļu un ielu nosaukumus. Sākot no Puškina pieminekļiem, beidzot ar Mihaila Bulgakova un Andreja Saharova ielām.
1873. gada 14. aprīļa avīzē Mājas Viesis līdzās vēstīm no Rīgas un Vidzemes, Francijas, Vācijas, Amerikas, Indijas, Spānijas, Itālijas, Turcijas un Persijas pāris lappuses pēc Jāņa Cimzes aicinājuma potēties pret “kolieri” lasāms Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku komitejas sludinājums: “Dziedāšanas svētku dziesmu programs ir nu galīgi nospriests un šāds…”
Nīderlandē dzīvojošās skaņu mākslinieces Nandas Milbretas grāmata Komunalkas bērns caur koplietošanas dzīvokļa ikdienu ļauj ieskatīties padomju cilvēku psiholoģijā. Bijusī rīdziniece to sāka rakstīt, lai sadziedētu senas traumas
Personiski par universālo — dokumentālā animācijas filma Mans mīļākais karš
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
