Par centrālajiem depozitārijiem dzird retāk nekā par iziešanu biržā vai akciju sarakstiem, tomēr tieši šie uzņēmumi nodrošina sekmīgu vērtspapīru apriti un virkni citu finanšu pakalpojumu. Kā tie darbojas?
Ilgtspēja. Inovācijas. Korporatīvā atbildība. Atvērtība.
Kāpēc latvieši labprātāk krāj naudu zeķē, nevis liek tai strādāt savā labā
Pasaules ekonomikai Covid-19 pandēmija sākotnēji sagādāja pamatīgu šoku. Valdības un finanšu institūcijas, reaģējot uz pandēmijas draudiem, sniedza atbalstu uzņēmumiem, iepludinot ekonomikā ievērojamus līdzekļus. Daļa šo līdzekļu jau ir sakrājusies iedzīvotāju banku kontos, daļa spēcinājusi ekonomiku, bet daļa silda finanšu tirgu.
Kad pagājušā gada pavasarī sākās globālā pandēmija, pasaules un arī Baltijas valstu vērstpapīru cenas biržā strauji krita. Tajā pašā laikā arī strauji pieauga jaunatvērtu vērtspapīru kontu skaits. Kad vieni investori krīt panikā, citi (drosmīgie vai pārgalvīgie) redz šo brīdi kā iespēju. Te vietā slavenā investora Vorena Bafeta teiciens: "Esi bailīgs, kad citi ir alkatīgi, un alkatīgs, kad citi ir bailīgi." Pateikt to gan ir daudz vienkāršāk, nekā īstenot.
Ko svarīgu par uzņēmējdarbības vidi atklāj Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101
«Covid-19 mums palīdz,» saka SAF Tehnika vadītājs Normunds Bergs — viņa kompānijas akciju vērtība Rīgas biržā pandēmijas laikā pieaugusi par vairāk nekā 70%. Bet kosmētikas ražotājam Madara pandēmijas gads vispār bijis pats veiksmīgākais visā uzņēmuma vēsturē — tie, kas iegādājās akcijas martā, novembrī kapitālu bija vairāk nekā dubultojuši. Un otrādi — Tallink akcijas novembrī varēja iepirkt par 42% lētāk nekā februārī, pat neraugoties uz ziņām, ka tepat aiz stūra jau ir vakcīna
Finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš
Meža nozares pārstāvji un nevalstiskās organizācijas jau iepriekš vēstulē Latvijas Ministru prezidentam Krišjānim Arturam Kariņam aicināja nepieļaut jaunās valsts stratēģisko uzņēmumu privatizācijas shēmas īstenošanu centralizācijas projekta paspārnē.
Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 veidotāji Prudentia un Nasdaq Riga sadarbībā ar Nasdaq Tallinn pirmo reizi izveidoja analogu Igaunijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstu. Par likumsakarībām un svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmumu vērtību Latvijā un Igaunijā, 14.maijā notika tiešsaistes diskusija Creating business value in Latvia and Estonia.
Lai gan Baltijas valstu ekonomikas globālā mērogā ir ļoti līdzīgas — pēc teritorijas lieluma, iedzīvotāju skaita un ekonomikas struktūras — , tomēr ir vairākas būtiskas atšķirības, kuras uzskatāmi parāda Latvijas un Igaunijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 salīdzinājums. Igaunijas biznesa līderi atšķiras gan ar augstāku peļņas līmeni, gan korporatīvās pārvaldības standartiem.
Aizvadītajā nedēļā Igaunijā veiksmīgi noslēdzās Tallinas ostas (Tallinna Sadam) akciju sākotnējais publiskais piedāvājums. Kopējais piesaistītais naudas apjoms sasniedza 147,7 milj. eiro. Lielākā daļa jeb 128,2 milj. eiro tiks novirzīti Tallinas ostas attīstībai, savukārt 19,2 milj. eiro nonāks Igaunijas valsts budžetā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
