Plastmasas piesārņojums ir samilzusi problēma visā pasaulē. Kamēr okeāni smok zem plastmasas kārtas, bet cilvēki izmisīgi mēģina cīnīties ar atkritumu poligonos ieplūstošajām drazu kaudzēm, katru gadu pasaulē tiek saražots vairāk nekā 300 miljonu tonnu jaunas plastmasas. Dažkārt plastmasa ir vispiemērotākais materiāls ikdienas vajadzībām un saprātīgākais risinājums, reizēm pat vienīgais, tāpēc no tās ražošanas, visdrīzāk, neatteiksimies. Toties būtu jāiegulda daudz vairāk pūļu tās apritē, jo plastmasa ir izturīga un sadalās ļoti lēni, kas nozīmē, ka, nonākot atkritumos, tā uzkrājas vidē. Daudzi plastmasas veidi nekad pilnībā nesadalās, bet sairst mazākās daļiņās, mikroplastmasā.
Mākslīgā intelekta ietekme arvien vairāk ir jūtama dažādās nozarēs – arī mazumtirdzniecībā. Fiziskajos veikalos mākslīgā intelekta rīki pirmajā acumirklī var šķist mazāk noderīgi nekā e-komercijā, tomēr tie arvien skaļāk sevi piesaka arī šajā jomā, jau tagad mainot nozari kopumā. Patiesībā tas ir ļoti plašs iespēju klāsts arī tad, ja e-komercija nav tirgotāja galvenais pārdošanas kanāls, un pagaidām tas ir salīdzinoši maz apgūts.
Franšīzes biznesa attīstības modelis ir izdevīgs abām pusēm — tās ņēmējam, kurš drīkst izmantot iecienītu zīmolu un zināšanas, un franšīzes devējam, kurš šādi var augt krietni straujāk. No abām pusēm tas prasa augstu uzticēšanos, ieinteresētību un savstarpēju atbalstu
Pēdējais pusgads mazumtirgotājiem bijis vēl izaicinošāks nekā divi pandēmijā aizvadītie gadi – Krievijas īstenotais karš Ukrainā veicinājis krasu resursu sadārdzinājumu, piegādes ķēžu darbība ir apgrūtināta, un šī ziema solās būt īpaši grūta. Skaidrs, ka tā nebūs viegla arī pircējiem, kam nāksies savilkt jostas. Nepatīkami pazīstamas bažas, atceroties 2008. gada finanšu krīzi. Izaicinājumu iemesli šodien ir citi, arī sabiedrība ir mainījusies un priekšplānā izvirzījušās citas vērtības. Vai nāksies tās upurēt, lai izdzīvotu?
Eiropas Savienības (ES), tātad arī Latvijas, iedzīvotāji ir saņēmuši jaunu uzdevumu planētas glābšanai – 3. jūlijā stājās spēkā jaunais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz laist tirgū noteiktus plastmasas priekšmetus un nosaka pasākumus to patēriņa samazināšanai. Kopumā likums vērtējams pozitīvi, tas vērsts uz ilgtspējas attīstību un atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, tomēr tas nes līdzi virkni izaicinājumu un, jāatzīst, liek uz visiem laikiem atteikties no pārbaudītiem, labiem iepakojuma veidiem.
2009. gada maijā ASV mediju koncerna News Corp. priekšsēdētājs Rūperts Mērdoks paziņoja, ka avīžu nākotne ir digitalizācija, kaut arī varētu paiet 10–15 gadu, līdz lasītāji pilnībā pāries uz elektroniskajām versijām. Viņš arī prognozēja, ka laiks, kad internetā ziņas pieejamas par velti, beigsies. Tagad, kad pagājuši gandrīz 12 gadi, redzam, ka šīs prognozes ir piepildījušās daļēji: lai gan liela daļa mūsu ikdienas paiet digitālajā vidē, lasītāji joprojām informāciju iegūst arī drukātajā presē, un raksti dažādos avotos internetā pieejami gan bez maksas, gan abonējot par salīdzinoši simbolisku cenu. Latvijā vērojama tendence augt pieprasījumam pēc izdevumiem, kas ne tikai apmierina mūsu nepieciešamību pēc informācijas, bet arī ļauj izkopt savas zināšanas, hobijus vai saturīgi pavadīt brīvo laiku.
Savs bizness daudziem šķiet vilinoša iespēja, kā pelnīt iztiku, vienlaikus esot noteicējam par savu laiku. Netrūkst to, kuri izvēlas biznesu sākt lielās pilsētās, un tas ir saprotams – vieglāk sasniedzamu klientu, lielāks apgrozījums utt. Uzņēmējdarbība reģionos nenoliedzami prasa gan misijas apziņu, gan patriotismu, jo līdz šim reģioni ir bijusi izaicinoša vide uzņēmējiem, kur tikai ar lielu entuziasmu apveltīti cilvēki ir gatavi īstenot savas idejas. Lielākā daļa izvēlas vieglāko ceļu – pārcelties uz Rīgu un veidot uzņēmumu tur vai atstāt Latviju un sākt uzņēmējdarbību citā valstī. Taču reģionos biznesa potenciāls ir pietiekams, par ko liecina arī Narvesen franšīzes ņēmēju pieredze. Cits jautājums – vai ir pieejama atbilstoša infrastruktūra un vietējo pašvaldību atbalsts.
Mārtiņš Staķis (41) šoruden stājas Rīgas domes priekšsēdētāja amatā. Viņš sola biznesā un dzīvē līdz šim paša izstrādātos principus ieviest arī politikā. Kādi tie ir?
Kā līdzsvarot 21. gadsimta dinamisko dzīves tempu un atrast vairāk laika atpūtai? Vai to iespējams iegūt uz tādu ikdienišķu darbību kā iepirkšanās rēķina? Starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen veiktie pētījumi par globālajām iepirkšanās tendencēm 2019. gadā liecina – šis jautājums Latvijā ieņem piekto vietu starp tēmām, kas iedzīvotājus nodarbina visvairāk, atpaliekot tikai no tādām globālām prioritātēm kā veselības aprūpe, komunālo pakalpojumu rēķini, bērnu izglītība un labklājība un pārtikas cenas. Tas nav tikai filozofisks jautājums, bet ietekmē arī iedzīvotāju iepirkšanās paradumus, liekot izvēlēties ātru un vienkāršu iepirkšanos.
Žurnāls "Ir" piektdien Latvijas drukāto mediju izdevēju apbalvošanas pasākumā saņēma gada balvu kā pagājušajā gadā pārdotākais izzinošais izdevums.
Te dzīvo Maksims, var redzēt, vai ne? - Marta rāda uz logu, ko veido sudrabotas Maxima uzlīmes ar baltām kruzuļotām malām. Gaišā mājas siena tām blakus salīmēta no Narvesen mīksto zvēru un krūzīšu akcijas uzlīmēm, cits, zaļgans logs - no pannu akcijas uzlīmēm. Marta aprēķinājusi, ka 3 x 1,5 m gleznā ir ap 22 000 mazo lipeklīšu. Dažviet uzlīmēm virsū līmēta plēve - kā jau glezniecībā, kur vienai krāsai klāj virsū citas krāsas slānīti un tonis mainās. Sērijveida projekta mājas sienas attēls Blaugznas ir Martas Veinbergas pagājušā gada bakalaura darbs Latvijas Mākslas akadēmijā. Novērtēts ar 10. Gandrīz vienlaikus nolijis apbalvojumu lietus: Purvīša stipendija Mākslas akadēmijas studentiem, uzvara Teterevu fonda stipendijas un Brederlo-von Sengbusch mākslas prēmijas konkursos. «Ideja pati piezagās,» viņa stāsta. «Uzlīmes ir visur: ma
Viens no lielākajiem izaicinājumiem darba devējam ir Y paaudzes augstās ambīcijas, kas dažreiz nav pamatotas
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
