Sabiedrībā jau labu laiku noris diskusija par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanu. Šā jautājuma risināšanai izstrādāts Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumprojekts, kā arī grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kuru stāšanās spēkā paredzēta 2026. gadā. Manuprāt, tas ir būtisks solis nozares sakārtošanai, kas viestu skaidrību īpašumtiesību jautājumos un rosinātu iedzīvotāju atbildīgāku attieksmi pret saviem īpašumiem.
Kad privātmājā plīst ūdensvads vai vētras laikā jumtam uzkrīt koks, īpašnieks apzinās, ka būs nepieciešams remonts un, visticamāk, tas prasīs ievērojamas izmaksas. Taču daudzdzīvokļu mājās situācija bieži vien ir citāda. Daudzi iedzīvotāji uzskata, ka viņu atbildība beidzas līdz ar dzīvokļa durvīm, tāpēc, saskaroties ar negaidītām remonta izmaksām par koplietošanas telpu vai ēkas elementu bojājumiem, viņi bieži ir pārsteigti un neapmierināti ar neplānotiem izdevumiem.
Pirms diviem gadiem stājās spēkā jauns normatīvais regulējums liftu un vertikālo cēlājplatformu drošības un tehniskajai uzraudzībai - noteikumi Nr. 679. Tie maina lietošanā esošo liftu, sevišķi to, kas uzstādīti līdz 2000.gada 1. septembrim, tehnisko uzraudzību, un liek rēķināties ar augstākām liftu drošības prasībām. Atkarībā no liftu tipa un bīstamības pakāpes, risku novēršanas vai samazināšanas pasākumi jāveic 5-15 gadu laikā līdz 2040. gadam, kas ir maksimālais termiņš.
Rīgā nepilni 12 tūkstoši ēku ir t.s. daudzdzīvokļu mājas (trīs un vairāk dzīvokļi), bet ES fondu atbalstītās daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas ietvaros no 2014. līdz 2020. gadam (programma noslēdzās 2023.g.), pabeigti bija tikai 74 projekti, iesākti vēl 16. Tātad kopā 90 mājas, kas ir aptuveni divas reizes mazāk nekā Pierīgā, Kurzemē vai Vidzemē. Rīga ir apņēmusies līdz 2030. gadam kļūt par klimatneitrālu pilsētu, tāpēc ar steigu jāatrod risinājums, kas faktiski no nulles punkta beidzot izkustinātu novecojušā dzīvojamā fonda renovēšanu un mazinātu Rīgas energopatēriņu. Patiesībā tā nebūt nav neiespējamā misija, turklāt Rīgas siltināšana var kļūt arī par nozīmīgu impulsu Latvijas ekonomikas attīstībai.
Padomju laikā celto daudzdzīvokļu namu renovācijas problēma ir viens no jautājumiem, ko savā prioritāšu sarakstā iekļauj katra valdība, taču ar praktisku šīs visnotaļ aktuālās problēmas risināšanu jau ilgstoši neveicas. Ir dažas pilsētas, kurām izdevies panākt jūtamu progresu (Liepāja, Olaine, Valmiera u.c.), bet Rīgā, kur veco namu ir visvairāk, šis problēmu vezums ir pamatīgi iestrēdzis.
Apsaimniekot namu, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā - UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, ir liels gods un tas nes sev līdzi atbildību un pienākumus. Ēka uzturēta, atbilstoši visiem nosacījumiem, nozīmē lielas investīcijas, ja salīdzinām ar namiem, kas atrodas ārpus šīs teritorijas. Par spīti tam, esam apņēmības pilni sniegt savu ieguldījumu vēsturiskā mantojuma saglabāšanā.
Jaunais Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kuram būtu jāstājas spēkā jau nākamgad, paredz būtiskas izmaiņas attiecībās starp dzīvokļu īpašniekiem vai visiem kopīpašniekiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Svarīgākais – būs iespējami tikai tiešie norēķini. Taču iecerētie normatīvie akti diemžēl nerisina seno un sasāpējušo problēmu – neatgūstamo parādu norakstīšanu.
Iedzīvotāju piespiedu evakuācija no dzīvokļu namiem Valdemāra ielā Rīgā liek jautāt — cik drošas ir vecās celtnes, kurās dzīvojam?
Daudzdzīvokļu nams Valdemārpilī pēc renovācijas. Foto — Kaspars Poriņš Foto -
Ar mobilo lietotni un rūpēm par darbinieku psiholoģisko veselību uzņēmums Hagberg cenšas mainīt priekšstatus par uzkopšanas un apsaimniekošanas darbiem
Tiešie ūdens un apkures rēķini var glābt no parādu vezuma, ja vien paši neizrādīsies pārlieku dārgs prieks
Pagājušajā gadā kādā konferencē radās iespēja uzstāties ar īsu uzrunu par domu, kas mani nodarbina jau sen - ka valstij, pašvaldībām un sabiedrībai būtu jādara krietni vairāk, lai veicinātu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju sadarbību. Ja iedzīvotāji spētu vienoties par mājas siltināšanu, tad ietaupītu naudu. Ja kopā sakārtotu pagalmu vai kāpņu telpu, tad padarītu savu dzīves vidi patīkamāku. Vienkārši sadarbojoties, viņi varbūt pat kļūtu apmierinātāki ar dzīvi, jo daudzi pētījumi rāda, ka tieši izolācija un atsvešinātība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki mēdz būt nelaimīgi. Pēc uzstāšanās pie manis pienāca vairāki cilvēki, lai p
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
