Slavenā vijolniece Vineta Sareika, pirmā koncertmeistare sieviete Berlīnes filharmonijas orķestrī, pirms mēneša atstāja amatu, par kuru bija sapņojusi kopš bērnības. «Nebiju gatava kompromisiem,» viņa saka
Pirms nepilniem 30 gadiem Jānis Kļaviņš organizēja pirmo mūzikas festivālu, bet pirms 11 gadiem šo aizraušanos pārvērta biznesā. Arī Latvijas mazajā tirgū kultūras un izklaides jomā var strādāt ar peļņu. Pagājušogad apgrozīts pirmais miljons
Ir sajūta, ka talantīgais džeza pianists, komponists un aranžētājs Matīss Žilinskis pēdējā laikā ir visur. Viņš spēlē koncertos, izrādēs, pasākumos un, protams, komponē. Saka – lai sarakstītu visu, kas iecerēts, vajadzīga vēl viena dzīve
Lielo mūzikas balvu par izcilu sniegumu gada garumā saņēmis Latvijas Radio bigbends. «Bez mūzikas savu dzīvi nevaru iedomāties,» saka tā vadītājs, komponists un saksofonists Kārlis Vanags (40)
Kultūras ministre Agnese Logina (33) par katoļticības vērtībām, sabiedrības saliedēšanu un saviem mērķiem politikā
Diriģenta Sigvarda Kļavas vadītais Latvijas Radio koris saņēmis britu mūzikas izdevuma Gramophone gada balvu, kura akadēmiskās mūzikas pasaulē tiek pielīdzināta Oskara un Grammy balvām. Latviešu kormūzikā tas ir īpašs sasniegums
Pats nākdams no trimdas latviešu ģimenes, kas pieredzējusi kara šausmas un bēgļu gaitas, Jānis Čakars uzbrukumu Ukrainai pārdzīvo īpaši smagi. Ikdienā asociētais profesors Ņūmenas Universitātē Filadelfijā viņš lasa lekcijas, raksta grāmatu un nodarbojas ar pētniecību, bet brīvajā laikā spēlē ģitāru. «Kā visi akadēmiķi, organizēju paneļdiskusijas par karu, uzstājos pats, bet ar to nebija miera, gribējās darīt ko vairāk.» Tāpēc dažas dienas pēc kara sākuma viņš soctīklos uzmeklējis mūziķus no Ukrainas un ASV, lai jau martā taptu dziesmu krājums Band Together: A Benefit for Ukraine, ko platformā Bandcamp var iegādāties par ziedojumiem. Visi ienākumi tiek novirzīti Ukrainas cilvēkiem, un šobrīd ir saziedoti jau trīs tūkstoši dolāru.
Tonakt Katrīna rakstīja scenāriju seriālam, ko iecerējusi veidot. Tāpēc bija nomodā, kad 24. februāra agrā rītā datora ekrānā parādījās paziņojums, ka Krievija iebrukusi Ukrainā. «Tur ir puse manis,» saka Katrīna. Viņas vecāki savulaik iepazinās mācībās Maskavā. Mamma atbrauca no Latvijas, tētis no Ukrainas. Vispirms jaunā ģimene dzīvoja tur, bet pēc sprādziena Čornobiļas atomelektrostacijā pārcēlās uz Latviju.
Diegi jau sagatavoti un stelles sakārtotas, lai 11. novembrī, Lāčplēša dienā, tās iznestu laukā un tieši uz ielas austu sarkanbaltsarkanos karodziņus — tos varēs saņemt ikviens, kas ies garām Bruņinieku ielas 49. namam, kur atrodas Daces meistardarbnīca. Grīnbergu un Jaunzemu saime kopā gan auž, gan muzicē
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā mācās mūziķi – cilvēki, kas ne vien izvēlējušies apgūt mūziku, bet jau ir mūziķi. Mūziķi, kas ļaus izjust mūzikas fascināciju koncertzālēs, operteātros un daudzveidīgos digitālos formātos, kas emocionāli piesātinās un padarīs neaizmirstamus mūsu dzīves nozīmīgos notikumus vai arī kaut ko pavisam nenozīmīgu pārvērtīs brīnumā, un mūziķi, kas palīdzēs ikvienam bērnam un jaunietim augt, piedzīvojot mūziku, atveroties tai, iepazīstot to, izkopjot muzikālo gaumi, pamanot talantus un aizrautību. Un tieši šie mūziķi – vienlaikus mākslinieki un pedagogi – veido izglītības procesu kapilārās formas, kas dabiski caurvij eksaktās, humanitārās un sociāli emocionālās mācību jomas, dodot iespēju īstenoties tam kompleksajam sasniedzamajam rezultātam, uz kuru tiecamies jaunajās izglītības satura pieejās. Tāpēc pedagoģija kā skatpunkts ir ilgtspējas nosacījums tām vērtībām, ko mūzika sevī ietver, pārnes, uztur un rada.
Tradicionāli kultūras nozare, mūsu mākslinieki, mūziķi, komponisti, aktieri, režisori, rakstnieki un dzejnieki ir tie, kas vienmēr bijuši izcilības mēraukla Latvijas panākumiem starptautiskajā un vietējā līmenī, vienmēr bijuši paraugs visai sabiedrībai – mēs varam, mēs spējam, un mēs esam pasaules līmenī. Mūsu izcilās izrādes, lieliskā mūzika, māksla un Dziesmusvētki vienmēr nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Tieši tāpēc valdības un valdošo partiju attieksme pret kultūru, kultūras nozari un radošo industriju ir viens no galvenajiem un pamata rādītājiem tam, kā tiek īstenota valsts politika, kāda vispār ir pašreizējās valsts vadības izpratne par Latvijas kopējo attīstību un kultūru, kas ir tās daļa. Tieši kultūra ir pats svarīgākais, kas atšķir Latviju no citām valstīm.
Esam iepriecināti un gandarīti par to, ka pēc teju 20 gadu ilgstošām diskusijām par koncertzāles nepieciešamību Rīgā Ministru kabinets beidzot ir izšķīries atbalstīt šī projekta realizāciju!
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
