Nav noslēpums, ka meža nozare ir viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem. Mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas daļa iekšzemes kopproduktā 2022. gadā veidoja 7%, savukārt eksporta apjoms sasniedza 4,2 miljardus eiro – 20% no valsts kopējā eksporta. Latvijā nav neviena pagasta, kur nevarētu atrast kādu mazāku vai lielāku koksnes pārstrādes uzņēmumu. Bieži tie ir apkārtnē nozīmīgākie darba devēji un līdz ar to arī vietējs ekonomikas un iedzīvotāju galvenais balsts.
Janvāra vidū Pasaules Dabas fonda un Vides izglītības fonda eksperti norādīja, ka Latvijai neveicas ar bioloģiski vērtīgu vietu saglabāšanu, uzsverot, ka 2025. gadā šim jautājumam jābūt vienai no prioritātēm, jo Latvijai regulāri jāsniedz ziņojums Eiropas Komisijai par to, kas notiek ar bioloģiski vērtīgām vietām, dzīvotnēm un sugām. Patlaban, ņemot vērā mežu un dabas resursu iespējas, mums jāspēj sabalansēt ekonomiskās intereses un dabas daudzveidības saglabāšanu.
Jaunās Vienotības deputāts Jānis Patmalnieks par 9. janvāra Saeimas sēdi sociālajos tīklos skaidroja, ka Latvija ir daļa no Eiropas Savienības (ES) un kopā ar to jārisina pasaules klimata jautājumi, to attiecinādams uz iecerēto Klimata likumu. Jāsaka, ka pateicoties opozīcijai un tam, ka uz sēdi nebija ieradušies visi pozīcijas deputāti - 48 balsis bija par maz, lai likumu pieņemtu pirmajā lasījumā. Patmalnieks gan uzsvēr
Klimatneitralitātes sasniegšana ir kļuvusi par globālu mērķi, ar kura palīdzību valdības un uzņēmumi visā pasaulē cenšas mazināt cilvēces negatīvo ietekmi uz vidi. Nereti oglekļa emisiju samazināšana tiek piesaukta kā viens no pirmajiem soļiem šī mērķa sasniegšanai. Taču svarīgi atcerēties, ka oglekli nepieciešams arī piesaistīt un uzkrāt, un mežs ir bieži vien nenovērtēta ekosistēma, ar kuras palīdzību to iespējams panākt.
Runājot līdzībās, mēs pašlaik noskatāmies, kā ar buldozeriem tiek nolīdzināta Vecrīga, lai vietā uzbūvētu lielveikalus. Kāpēc?
Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme, un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem.
Galvenais secinājums pēc Latvijā pirmo reizi veiktās dabas skaitīšanas: kritiski sliktā stāvoklī ir meži un pļavas, bet vislabākajā stāvoklī ir purvi, alas un atsegumi. Lai gan Latvija saņēmusi Eiropas Komisijas aizrādījumus par nepietiekamu darbu bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā, atbildīgā ministrija nesteidzas valdībā iesniegt jaunus priekšlikumus situācijas uzlabošanai
Apkopojot dabas skaitīšanā četru gadu laikā iegūtās ziņas, projekta vadītāja Irisa Mukāne secina — alas, iežu atsegumi, purvi, arī Vidzemes saldūdeņi no bioloģiskās daudzveidības viedokļa ir labā stāvoklī. Taču to nevar teikt par pļavām un mežiem
Pētnieku komanda no ETH universitātes Cīrihē ir pārliecināta, ka visvienkāršākais un arī lētākais globālās sasilšanas apturēšanas veids ir jaunu koku stādīšana. Tieši koki ir «prātam neaptverams potenciāls», savu analīzi komentē pētnieki. Pēc viņu aplēsēm, nekavējoties būtu jāķeras pie vērienīgas mežu paplašināšanas programmas visā pasaulē — jāiestāda viens triljons koku.
Šā gada 5. jūnijā Zemkopības ministrija Mežu konsultatīvajā padomē iepazīstināja padomes locekļus ar plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā”. Grozījumi paredz samazināt atļauto galvenās cirtes caurmēru priedei, eglei un bērzam, kas faktiski nozīmē iespēju cirst jaunākus un tievākus kokus, tādējādi vēl vairāk palielinot cirsmu apjomu Latvijā. Tajā pašā dienā grozījumi tika nosūtīti saskaņošanai atbildīgajām institūcijām piecu dienu saskaņošanas procedūrā.
Dabas daudzveidība pasaulē zūd pamazām, tāpēc mēs to ikdienā tik krasi nejūtam. To var salīdzināt ar pakāpenisku gaismas samazināšanu telpā līdz brīdim, kad saprotam, ka neko vairs īsti nevar saredzēt — pretēji pēkšņai elektrības slēdža izslēgšanai. Taču globālajā ziņojumā aplūkotie faktori, kuri kaitē ekosistēmām un ietekmē sugu izdzīvošanu, pastāv arī Latvijā un arī mūsu šķietami zaļajā valstī pamazām samazina dabas daudzveidību.
Kā padarīt mežizstrādi ilgtspējīgu un, kokus cērtot, atstāt mežus nākamajām paaudzēm? Vai tas maz iespējams, nemitīgi kāpinot ražošanas apjomus un līdz ar to palielinot arī nocirsto koku skaitu? Izrādās, ka ir
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
