Pavisam noteikti var apgalvot, ka mediju digitalizācija vairs nav jaunums. To veicinājusi gan tehnoloģiskā attīstība, gan cilvēku paradumu maiņa, lietojot medijus. Šie apstākļi, protams, viens ar otru mijiedarbojas un rada izmaiņas un ietekmi mediju vidē. Digitālo tehnoloģiju izmantošana tiek raksturota kā paņēmiens vai rīks, kas veicina izglītības iespējas, sociālo aktivitāti, kā arī karjeras iespējas, tādēļ pašsaprotami, ka digitālās tehnoloģijas ienāk sabiedrības ikdienā arī mediju lietojumā.
Laikā, kad dažādi uz mediju darbu un saturu attiecināmi ierosinājumi izskan gan no Saeimas tribīnes, gan publiskajās diskusijās, šķiet būtiski atgādināt, ka mediju politiku Latvijā ciešā sadarbībā ar profesionālām žurnālistu un mediju organizācijām veido Kultūras ministrija. To neveido – un to nedrīkstētu veidot - atsevišķi sadrumstaloti, populistiski un politiski priekšvēlēšanu priekšlikumi, lai cik vienkārši un pareizi tie reizēm šķistu. Šādu saraustītu, populistisku priekšlikumu taktiku pašlaik aktīvi izmanto Nacionālā apvienība (NA), kuras iepriekšējais kultūras ministrs Nauris Puntulis neizmantoja iespēju veidot visaptverošu mediju politiku un kura laikā netika attīstītas mediju politikas pamatnostādnes, atstājot šo jomu bez skaidra stratēģiska dokumenta. Protams, saprotu, ka izveidot būtisku un sarežģītu politikas dokumentu nav tik populāri kā virzīt populistiskus priekšlikumus.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pagājušajā nedēļā atbalstīja vienota sabiedriskā medija izveidi un konceptuāli atbalstīja arī finansēšanas modeļa principu maiņu. Tomēr jautājums par sabiedrisko mediju neatkarīga, atbilstoša un prognozējama finansējuma nodrošināšanu joprojām ir atvērts. Kādēļ nedrīkstam palikt pie esošās kārtības, un kādi soļi nepieciešami turpmāk?
Šāgada 6. oktobrī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Kultūras ministrijas informatīvais ziņojums “Par nodokļu piemērošanu autoratlīdzību saņēmējiem” un pieņemts protokollēmums, kas skar nodokļu režīma izmaiņas attiecībā uz autoratlīdzību saņēmējiem.
Atklāta vēstule Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un kultūras ministrei Dacei Melbārdei
Informatīvā telpa visās savās izpausmēs - tā ir galvenais rūpju bērns no demokrātijas viedokļa
Putnis Mediju politikas nodaļas vadītāja amata pienākumus beidz pildīt no 7.augusta
Ķezbere kļuva par NEPLP priekšsēdētāju, trim padomes locekļiem par viņu balsojot "par" un diviem atturoties.
Saeima galīgo lēmumu par šo kandidātu apstiprināšanu NEPLP locekļu amatā pieņems ceturtdien, 19. janvārī.
Mediju politikas veidotājs Roberts Putnis revolūciju nozarē nesola, kaut atzīst - vidusmēra žurnālists Latvijā pašlaik ir pērkams
Bez papildu naudas atsevišķiem medijiem neiztikt
Putnis darbu Mediju politikas nodaļā varētu sākt aprīļa vidū
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
