Dažu stundu laikā pēc stāšanās amatā 20. janvārī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka iesaldēs ASV ārvalstu palīdzību uz 90 dienām starptautiskiem projektiem, kurus finansē USAID – ASV Starptautiskās attīstības aģentūra. Pēc šā lēmuma starptautiskās attīstības jomā ir sācies haoss - USAID Vašingtonas birojs ir slēgts, mājaslapa nav funkcionāla, serveri ir aizvākti, bet vadība un vadošie darbinieki – atlaisti vai nosūtīti piespiedu atvaļinājumā.
Demonstrējot savu nostāju un paužot vienotību Ukrainas atbalstam cīņā pret Krievijas agresiju, jau trešo gadu 24. februārī plkst. 12 vairāk nekā 50 Latvijas medijos skanēs Ukrainas himna. Šogad, apliecinot Baltijas solidaritāti un atbalstu Ukrainai, akcijai pievienojas arī Lietuvas Sabiedriskais medijs LRT.lt un Igaunijas Sabiedriskais medijs ERR.ee. Latvijas Sabiedriskais medijs aicina radio stacijas, televīzijas kanālus un elektroniskos medijus pievienoties kopīgai Ukrainas himnas atskaņošanas akcijai.
Tradicionālie mediji nudien nav “uz viļņa”. Vai izturēties pret tiem kā saudzējamu vērtību vai kā izzūdošu sugu nedaudzu globālu sociālo mediju platformu kontrolētā pasaulē?
Mediju patēriņš pēdējos gadu desmitos ir piedzīvojis milzīgu transformāciju, un tas ir bijis un turpina būt liels izaicinājums mediju vadītājiem. Īpaši mazo un reģionālo izdevumu īpašniekiem nepārtraukti ir jāuzdod sev jautājums, kā mainīties, lai medijs turpinātu dzīvot un attīstīties – turpināt dzīvot tikai ar drukātu mediju, pāriet pilnībā uz digitālu formātu, turpināt abus formātus, saprotot, ka abiem ir sava auditorija? Šajā situācijā nevaram meklēt atbildes vēsturē, tieši pretēji – mēs to šobrīd radām.
Pārstāvot sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), vēlos atsaukties uz Valsts prezidenta E. Rinkēviča aicinājumu publiski izteikties par SEPLP padomes locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās un atgriešanās iemesliem un viņas aktualizētajiem jautājumiem, tajā skaitā, kāpēc 33 gadus pēc neatkarības atjaunošanas sabiedriskie mediji turpina radīt saturu krievu valodā un kā būtu stiprināms valsts valodas lietojums mediju telpā atbilstoši Nacionālās drošības koncepcijai.
Informācijas vide formē cilvēku viedokļus, viedokļi – attieksmi, bet attieksme mudina uz rīcību. Līdz ar to ir svarīgi pievērst uzmanību tieši Latvijas otrās lielākās pilsētas Daugavpils mediju videi. Par Daugavpili ir runāts daudz un dikti, tomēr bieži diskusijās iztrūkst vietējo mediju nozīmīguma apspriešanas. Ko cilvēki Daugavpilī uzskata par labu ziņu avotu? Kam viņi uzticas? Un kā pašvaldība ir padarījusi vietējos medijus par daļu no pašvaldības struktūrām? Daugavpilī divi populārākie vietējie interneta portāli ir Grani.lv un Gorod.lv. Lai atrastu tajos kritiku par pašvaldības lēmumiem vai arī, piemēram, ziņas par karu Ukrainā, būs jāpiepūlas. Ir pierādījumi un pamats domāt, ka tie kalpo par vietvaras propagandas instrumentu, nevis objektīvas informācijas nesējiem. Šajā stāstā ir viens izņēmums – Daugavpils neatkarīgais medijs Chayka.lv.
Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no 2025. gada 1. janvāra. Gan sabiedrisko mediju žurnālisti, gan citi cilvēki bieži uzdod jautājumu, kāds tad būs ieguvums no vienota Sabiedriskā medija izveidošanas?
Lai risinātu darbaspēka novecošanu un speciālistu trūkumu, Kanāda ir izsludinājusi plānu līdz 2025.gadam uzņemt 500 000 imigrantu gadā. Kāpēc tas ir svarīgi Latvijai? Tāpēc, ka darbaspēka trūkums un vienlaikus problēmas atrast piemērotu darbu savā specialitātē ir arī Latvijas problēma.
Mūsdienās, kad strauji pieaug informācijas apjomi, aizvien biežāk reaģējam uz attēliem, video, virsrakstiem, mazāk uzmanības pievēršot gariem tekstiem. Lai sasniegtu mērķauditoriju, gan digitālajā vidē, gan prezentācijās izšķiroša nozīme ir tieši vizuālajiem risinājumiem. Ja lielākos uzņēmumos par to atbild komunikācijas nodaļas, pašnodarbinātajiem un individuālajiem komersantiem vai ikvienam, kurš vēlas, lai viņa ziņa vai vēstījums tiek pamanīts milzīgajā informācijas gūzmā, svarīgi apgūt vismaz pamata prasmes, kas digitālajā pasaulē būtiski ietekmē konkurētspēju.
Lai parādītu Latvijas mediju vienotību Ukrainas atbalstam karā pret iebrucēju, Latvijas radio stacijas, televīzijas kanāli un elektroniskie mediji 24. februārī plkst. 12 vienosies kopīgā akcijā, vienlaicīgi atskaņojot Ukrainas valsts himnu.
Šogad aprit 200 gadi, kopš nāca klajā pirmā īpaši latviešiem paredzētā laikraksta Latviešu Avīzes pirmais numurs. Toreiz cilvēkus, kuri runā latviski, bija ierasts saukt vienkārši par zemniekiem. Avīzes nosaukums pieradināja ļaudis lietot vārdu «latvieši» un bija viens no pamatakmeņiem latviešu nacionālajai pašapziņai
No kādiem avotiem Latvijas iedzīvotāji gūst informāciju par notiekošo Latvijā un pasaulē? Šis jautājums ir tikpat svarīgs kā, piemēram, jautājums par pārtikas kvalitāti vai apkārtējās vides drošību. Mūsu uzticēšanās medijiem, saņemtās informācijas kvalitāte ietekmē mūsu domāšanas skaidrību un daudzpusīgumu, visdažādāko lēmumu pieņemšanu un arī pilsonisko aktivitāti.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
