Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule valdības lēmumu nākamgad apcirpt pusotru miljonu dienestam vērtē kā iespēju strādāt efektīvāk
Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs (34), noguris no atbalsta trūkuma medicīnai un nemitīgās jostas savilkšanas, atstās amatu
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas jaunā vadītāja Alise Nicmane-Aišpure vēlas stiprināt ģimenes ārstu institūciju, kurai nenāk par labu nestabilais finansējums un birokrātisku papīru kalni
Viss ir dārgs! Pārtika, energoresursi, zāles. Pārtikas grozā varam ielikt citus, lētākus produktus, varam taupīt, nelietojot elektroierīces, dzīvokļos noregulēt zemākas temperatūras, ierobežot pārvietošanos ar automašīnu, taču ir viena preču kategorija, no kuras atteikties nav iespējams: lai saglabātu veselību un pat dzīvību nedrīkst atteikties no ārsta izrakstīto zāļu lietošanas. Budžeta līdzekļi, tāpat kā nodokļu maksātāju daudzums mūsu valstī ir ierobežots, tomēr viens no efektīvākajiem veidiem, kādā valsts var rūpēties par savu iedzīvotāju veselību, ir medikamentu apmaksa, iekļaujot tos kompensējamo zāļu sarakstā. Jo zāļu atbildīga un līdzestīga lietošana var saglabāt veselību un ļaut izvairīties no iedzīvotāju nokļūšanas slimnīcā, kas valstij izmaksātu daudz dārgāk.
Ir pagājis gads, kopš Latvijas valdība pieņēma Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā 2022.–2024. gadam. Plāns paredz nodrošināt vienlīdzīgi pieejamus kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus, lai novērstu priekšlaicīgu darba nespēju un priekšlaicīgu mirstību, kā arī gādāt par efektīvu medikamentu pieejamību un nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu onkoloģijas pacientu diagnostikai un ārstēšanai.
Esmu ārste un juriste, dzimusi un izglītota ASV. Mani vecāki atstāja Latviju bēgļu gaitās un abi atsevišķi nonāca Detroitā, kur viņi iepazinās. Es uzaugu ASV latviešu sabiedrībā un tagad esmu pārcēlusies uz Rīgu, īstenot sapni – kādreiz dzīvot brīvā Latvijā.
Bērnu onkologs Robs Pīterss no Nīderlandes pārliecinājies, ka precīzijas medicīna palīdz izglābt aizvien vairāk smagi slimu pacientu. Konferencē Rīgā viņš stāstīja par savu pieredzi
Covid-19 pandēmijas mērogs un tās nodarītais kaitējums sabiedrībai ir unikāls. Veselības aprūpes sistēma nevienā līmenī nebija gatava tādam globālām pārmaiņām, ko atnesa pandēmija un, kas diemžēl vēl nav noslēgusies. Pandēmijas sākumā ne valstī, ne medicīnas iestādēs atsevišķi nebija izstrādāta plāna, kā šādās situācijās rīkoties. Diemžēl pat vispārējos medicīnas studiju kursos, neskaitot infektoloģiju, pandēmiju risks aizvadītajās desmitgadēs ir aplūkots stipri teorētiski, ja vispār ticis aplūkots. Attiecīgi, pandēmijas pirmajos mēnešos ambulatorās aprūpes iestādēm – poliklīnikām – valsts direktīvas par tālākajām darbībām bija ļoti vispārīgas. Vienīgais, ko oficiāli saņēmām – pierādiet, ka variet nodrošināt epidemioloģiski drošus apstākļus, ja vēlaties … strādāt (sniegt ambulatoro aprūpi iedzīvotājiem). Nācās pašu spēkiem domāt, kā risināt situāciju un nodrošināt drošu vidi kā ārstiem, tā pacientiem. Godīgi sakot, tā bija ļoti ekstrēma situācija, kas šokēja sistēmu, darbiniekus un pacientus. Emocionālās un
Atalgojums Latvijas ekonomikā aug apbrīnojami strauji, šis process arvien savdabīgāk izskatās citu makrorādītāju kontekstā. Sagaidāms, ka uzvirmos bažas par konkurētspēju un ekonomikas pārkaršanu. Tik straujš darbaspēka izmaksu kāpums nenoliedzami rada riskus, taču ļoti svarīgi ir arī tā sniegtie ieguvumi - iespējas piesaistīt darbiniekus no ārzemēm, veicināt ekonomisko emigrantu atgriešanos, kā arī veicināt ražīguma kāpumu.
Galvenais skaitlis otrdienas ziņojumā par darba samaksu ir žilbinošs - vidējā mēnešalga 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu pieauga par 9,5%. Taču tas rāda vienpusīgu ainu par darba tirgū notiekošo. Kopējais darba algu fonds pieauga tikai par 0,6%, kas varbūt nav slikti brīdī, kad IKP naudas izteiksmē samazinājās par 1,3%. Šie it kā kontrastējošie algu dinamikas rādītāji atspoguļo faktu, ka darbinieku skaits pilnas slodzes ekvivalentā samazinājās par 8,2%, jo pastāvēja ierobežojumi un valsts atbalsts mudināja uz brīdi atstāt darba tirgu. Savukārt darba samaksas mediāna pieaugusi pat par 10,1%. Tātad straujāk par vidējo, tieši tas, ko var gaidīt brīdī, kad algu skalai “nogriezta” daļa no apakšas.
Šis ir mans personīgais viedoklis par pēdējo dienu notikumiem veselības aprūpes nozarē.
Eksperiments! Žurnāla Ir vēsturē esam izdevuši dažādus speciālizdevumus, taču pirmo reizi veidojam izlasi, kurā apkopoti aizvadītā gada lielie pētnieciskie raksti.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
