Pirms kara ukrainiete Viktorija Korola sapņoja kļūt par skolotāju, un tieši Latvijā pavērās iespēja piepildīt šo sapni — viņa sāk strādāt par angļu valodas skolotāju
Kura būs tuvākās nākotnes pieprasītākā profesija? Pirmais, kas nāk prātā, protams, ir nodarbošanās, kas saistītas ar IT lietām, modernajām tehnoloģijām, mākslīgo intelektu, virusoloģiju utt. Bet realitātē katrā Latvijas novadā izmisīgi notiek kādas citas profesijas pārstāvja meklējumi. Tas neapšaubāmi ir skolotājs. Un skolotāju ir tik, cik ir, vairāk dabūt gandrīz nav iespējams. Varbūt kādus simts gadā, no kuriem skolā daļa pastrādā pietiekami īsu brīdi. Bet pensionēšanās ātrums pret skolotāju skaita pieaugumu - nesamērīgs.
Skolotājs ir viena no svarīgākajām profesijām, ko nevar aizvietot. Bez labiem un iedvesmojošiem skolotājiem mums, iespējams, nebūtu arī talantīgu profesionāļu citās jomās, jo skolotājs rada aizrautību mācīšanās procesā. Viņa uzdevums ir gan iedvesmot tos, kas ir “pazaudējušies”, gan motivēt tos, kas uzskata, ka mācīties nav interesanti. Skolotājam arī jāspēj izsekot līdzi zināšanu apguvei, jo mācīšanos mēs varam salīdzināt ar mājas celšanu. Ir svarīgi, kādā secībā ķieģeļi tiek likti. Ja mēs zināšanas dodam nepareizos “ķieģelīšos”, tad izpratne par lietām ir fragmentāra un nerodas spēja saredzēt kopsakarības vai analizēt lietu kopumu. Līdz ar to arī “māja” nebūvējas tāda, kādu mēs to gribētu redzēt.
Šobrīd Latvijā ir katastrofāls skolotāju trūkums un tiek meklēti dažādi risinājumi, kā šo trūkumu varētu mazināt. Problēma nav jauna un par to tiek runāts jau samērā ilgu laiku. Skolu direktori atzīst, ka trūkst skolotāju, un vecāki grib saviem bērniem labākos skolotājus. Dažviet situācija jau ir eskalējusies tik tālu, ka šīs vēlmes kļūst arvien pieticīgākas, un galvenais ir, lai vispār būtu skolotāji.
Latvijā katrs mācību gads sākas ar simtiem vakanču skolās, taču vaina nav meklējama skolotāju atalgojumā. Pirms trim gadiem veiktā pētījumā secināts, ka 38% pedagogu vēlētos pamest profesiju tuvākajā piecgadē. Turklāt pēc piecu gadu darba stāža šajā profesijā strādāt neturpina vismaz puse jauno skolotāju. Kāpēc tā?
Skolotāju skaits statistiski būtiski nemainās, bet katrs mācību gads sākas ar simtiem vakanču skolās. Vai taisnība, ka galvenais iemesls ir mazās algas?
Kā organizēt mācību stundas tā, lai noturētu skolēnu uzmanību un izsekotu, vai otrpus ekrānam noris mācīšanās, nevis snauduļošana? Talkā nāk digitālie rīki — sākot no interaktīvām spēlēm un viktorīnām līdz pat 3D figūru konstruēšanai un stundām, ko pedagogu vietā «vada» programma. Tiem, kam digitālo iespēju pārbagātība rada apjukumu, Rīgas Angļu ģimnāzijas vācu valodas skolotājas Andras Rektiņas un Tukuma 2. vidusskolas sociālo zinību un ekonomikas skolotājas Sandas Eglītes YouTube kanāls Digitālie skolotāji būs lielisks palīgs.
Ikviens mācību gads skolā sākas ar svētku pasākumu, jauniem plāniem, mācību priekšmetiem, skolasbiedriem un arī skolotājiem. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija aktualizē statistiku, kas nemainīgi apliecina, ka skolās trūkst skolotāju - gadu no gada ir neaizpildīti vairāki simti vakanču. Latvijas augstskolas sagatavo pietiekamu skaitu jauno pedagogu, tomēr liela daļa pedagoģijas programmu absolventu vispār nesāk darbu skolā, citi no tās aiziet, nostrādājuši tikai dažus gadus. Kadru mainība ir viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē izglītības kvalitāti.
Pirms astoņiem gadiem mēs Cēsu Jaunajā pamatskolā sākām īstenot citādu, no tā laika izglītības modeļa atšķirīgu pieeju mācībām. Toreiz divi desmiti vecāku, kas nebija mierā ar to, kāda izglītība tiek piedāvāta viņu bērniem, rosināja meklēt citus, atšķirīgus un efektīvākus risinājumus.
Kad iestājas rutīna, paliek garlaicīgi, ir pārliecināts uzņēmējs Kaspars Cimermanis. «Daudz ir paveikts un skriets pēc naudas. Gribu pamēģināt ko jaunu!» Tā viņš kļuva par vienu no izglītības projekta Mācītspēks 100 skolotājiem un atkal piedzīvoja pirmo skolas dienu. Šoreiz pavisam jaunā lomā.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) izanalizējis datus par Covid-19 saslimstības rādītājiem un neiesaka doties uz valstīm, kur kopējais saslimušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju pēdējo 14 dienu laikā pārsniedz 25. Patlaban SPKC neiesaka doties uz Zviedriju, Lielbritāniju, Beļģiju, Īriju, Portugāli un Maltu.
Sākot ko jaunu, pārmaiņas ierastajā dzīves ritmā ir neizbēgamas. Reizēm šīs pārmaiņas var biedēt vai atturēt cilvēku no dažādu iespēju izmantošanas. Taču pārmaiņas ikdienā var nest arī ko labu.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
