Vērtēšana ir svarīga mācību procesa sastāvdaļa. Pavisam nesen plaši tika apspriesti vērtējumi centralizētajos eksāmenos, bet nu jau sācies jaunais mācību gads. Daļai skolēnu tas sāksies ar diagnosticējošajiem darbiem. Kādas ir atšķirības starp formatīvo, summatīvo, diagnosticējošo un monitoringa vērtēšanu, kā vērtēt katra skolēna sniegumu, lai sekmētu viņa motivāciju mācīties, kāpēc vispār nepieciešams vērtēt skolēnus?
Liela daļa skolotāju jauno mācību gadu sagaida ar pozitīvu noskaņojumu un motivāciju. Pedagogi ir atvērti jaunām lietām, gatavi reaģēt uz dažādiem nozares izaicinājumiem, tomēr vienlaikus ir skaidrs, ka nepieciešams lielāks atbalsts, konkrētība un praktiski ieteikumi, ko var pielietot ikdienā. Pedagogi ir gatavi arī runāt par izglītības politiku – tēmu, no kuras iepriekš daudzi ir vairījušies. Skolu līderu un pedagogu atbalsta konferencē augusta sākumā iezīmējās vairākas nozares aktualitātes. Kon
Mērķis ir viens — visiem bērniem pieejama kvalitatīva izglītība. Lai noskaidrotu, vai skolas un paši vecāki neliek tai sprunguļus riteņos, vācot dažādus ziedojumus, tiesībsargs šovasar veica apjomīgu izpēti. Vairumā pašvaldību atklājušies likumpārkāpumi, stāsta Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere
Jauno valdību veidos trīs politiskie spēki — Jaunā Vienotība, ZZS un Progresīvie, pagājušajā nedēļā paziņoja nominētā premjera amata kandidāte Evika Siliņa (JV). Šādai koalīcijai būtu 52 balsis Saeimā. Siliņa paziņoja, ka negrasās pieļaut Aivara Lemberga ietekmi uz valdību. Līdzšinējie koalīcijas partneri Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība paliek opozīcijā.
Lai neizlaistu nevienu mācību gadu, daudzi jaunieši no Ukrainas, kas patlaban dzīvo Latvijā, vienlaikus mācās gan skolā Latvijā, gan dzimtenē. Viņi ir cerību pilni pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās un nevēlas “izkrist” no izglītības sistēmas, tāpēc, izmantojot tālmācības sniegtās iespējas, mācās vienlaikus divās skolās, divās dažādās izglītības sistēmās. Tas prasa dubultu apņemšanos un motivāciju.
Latvija ar konferenci, ziedu nolikšanu un zemessardzes parādi atzīmēja faktiskās neatkarības atjaunošanas 30. gadadienu. 1991. gada 21. augustā Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu «Par Latvijas Republikas valstisko statusu», kas izbeidza 1990. gada 4. maijā sākto pārejas posmu un noteica, ka Latvija ne tikai de iure, bet arī de facto ir neatkarīga no Padomju Savienības. Par godu šai gadadienai pirmo reizi pasniedza 4. maija Deklarācijas kluba iedibināto Valstiskuma balvu, kuru saņēma teologs un rakstnieks Juris Rubenis.
Valdība rosina pedagogiem, veselības aprūpes un sociālās aprūpes centru darbiniekiem noteikt pienākumu vakcinēties. Kādas varētu būt šāda lēmuma sekas?
Lielai daļai skolēnu mācību gads jau noslēdzies un aktīvi tiek kalti plāni vasaras brīvlaikam. Tomēr ir ģimenes, kas ar bažām domā par nākamo mācību gadu – kamēr vieni raizējas par bērnu emocionālo labsajūtu, citus uztrauc tas, vai bērniem būs iespēja iegūt īstu skolas pieredzi? Īpaši aktuāli tas ir topošo pirmklasnieku vecākiem. Skolām jāizrāda aktivitāte, runājot ar vecākiem, skaidrojot situāciju un gatavojoties gan plānam A – mācībām klātienē, gan B – mācībām attālināti. Pandēmijai nevajadzētu kļūt par iemeslu tam, ka skolas gaitu sākšana tiek atlikta par gadu, jo viss ir apgūstams un paveicams.
Četri Rīgas domē ievēlētie saraksti veidos koalīciju, paziņoja domes vēlēšanās uzvarējušās Attīstībai/Par/Progresīvie mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis. Koalīcijā būs 39 no 60 deputātiem, un to veidos vēlēšanu uzvarētāji A/P/P kopā ar Jauno Vienotību, Nacionālās apvienības un Reģionu apvienības, kā arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputātiem. Domes ārkārtas vēlēšanās partiju apvienība A/P/P saņēma 26,2% balsu, otrajā vietā ir Saskaņa (16,9%), trešajā — Jaunā Vienotība (15,2%). Vēl domē pārstāvēta Nacionālā apvienība un Reģionu apvienība (9,6%), partija Gods kalpot Rīgai (7,7%), Latvijas Krievu savienība (6,5%) un JKP (6,4%). Vēlēšanās nobalsoja 40,6% no balsstiesīgajiem, kas ir vēsturiski zemākā aktivitāte kopš 1997. gada.
Kad iestājas rutīna, paliek garlaicīgi, ir pārliecināts uzņēmējs Kaspars Cimermanis. «Daudz ir paveikts un skriets pēc naudas. Gribu pamēģināt ko jaunu!» Tā viņš kļuva par vienu no izglītības projekta Mācītspēks 100 skolotājiem un atkal piedzīvoja pirmo skolas dienu. Šoreiz pavisam jaunā lomā.
Covid-19 un kompetenču pieejas dēļ no septembra skolās daudz kas mainīsies — nebūs ne ierasto starpbrīžu, ne burziņu gaiteņos, toties skolēni daudz vairāk mācīsies patstāvīgi
Nedrūzmēties, mazgāt rokas, vēdināt telpas — līdztekus ierastajiem mācību uzdevumiem šis ir jaunais «reizrēķins», kas visiem jāapgūst ar 1. septembri, lai skolas no zināšanu centriem nepārvērstos vīrusa izplatības epicentros. Citās valstīs jau pierādījies, ka kļūdas skolu atvēršanā maksā dārgi visai sabiedrībai. Tāpēc jārīkojas gudri, bez atlaidēm un paviršības jāievēro piesardzība, lai iespējami ilgi saglabājam zemo Covid-19 inficēšanās līmeni. Pašlaik visas Eiropas mērogā vēl drošāk nekā Latvijā ir tikai Vatikānā. Jāmēģina šīs pozīcijas noturēt arī rudens sezonā, kad pil gan mākoņi, gan deguni.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
