Nedēļas svarīgākie notikumi Latvijā
Pirms 80 gadiem 8. maija vakarā kapitulēja nacistiskā Vācija. Nedēļu iepriekš fīrers bunkurā bija padarījis sev galu. Četrus mēnešus vēlāk — pēc šausmīgām atombumbu eksplozijām — padevās arī Japāna. Sešus gadus ilgušais Pasaules karš bija beidzies.
Ar ko varam lepoties, 4. maijā svinot neatkarības atjaunošanu, un kas vēl traucē Latvijas attīstībai, Ir jautā lasītājiem
18. novembrī mēs svinam Latvijas Republikas proklamēšanu. Vienlaikus piemiņai mums jārod tieši 18. novembra Latvijai raksturīgais. Ikvienai republikai proklamēšanas brīdis ir skaidrs un zināms, tai ir kāda sakrāla vieta, lieta vai leģenda, kas saista sociālo atmiņu. Vietas ar politisko nozīmi - ASV Neatkarības deklarācijas oriģināls, Trešajai republikai Hôtel de Ville balkons un tamlīdzīgi, visu neuzskaitīt. Gan materiāli simboli, kas saistīti ar lepnu un publisku paziņošanu, gan vietas, kas saistītas ar tās konstituēšanu un sagatavošanu. Šādas lietas tiek saglabātas valsts īpašumā un uzturētas kā nācijas vienotāji.
1994. gada 31. augusts — viens no svarīgākajiem datumiem Latvijas vēsturē
Šonedēļ aprit 30. gadadiena, kopš Latvijas teritorija tika atbrīvota no Krievijas armijas pamatvienību klātbūtnes[1].
Alberts Bels (1938—2024) bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem, kvēls cīnītājs par Latvijas neatkarības atjaunošanu un krāšņa, leģendām apvīta personība
Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir pirmā vispārnacionālā latviešu biedrība. Bez tās par pašreizējo Latvijas Republiku (kur nu vēl latviešu valodā) šodien droši vien nevarētu runāt. Ja 18. novembri svinam kā valsts dzimšanas dienu, tad 22. novembris pirms 155 gadiem, kad dibināta RLB, bijis šīs valsts garīgās “ieņemšanas diena”.
Režisores Ilzes Kungas-Melgailes spēlfilma Mana brīvība pirmizrādi piedzīvos 29. septembrī, taču Latvija to jau izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas Oskara balvai
1985. gada februārī sākās mans dzīves ceļš. Tajā laikā Latvijā un citur PSRS republikās gaisā virmoja apjukums, bet arī cerība. Cilvēki klusi cerēja, bet neticēja brīnumiem. Šodienas acīm skatoties uz dziesmu un tautu revolūciju, atceros, ka redzēju bruņumašīnas braucam gar kopmītņu logu Krustpils ielā Rīgā. Logi rībēja, bet man tas izskatījās interesanti. Droši vien maniem vecākiem un citiem, kuri bija Barikādēs, šis troksnis izraisīja cita veida emocijas. Diemžēl, atgūstot neatkarību, paaudžu atšķirības turpinājās un pat pastiprinājās. Nebija tik viegli dzīvot brīvā Latvijā. Starp paaudzēm nostājās šķērslis – kapitāls. Tehnoloģijas un kapitāls nostājas starp mums, latviešiem.
Karš ir pilnīgi atklāti sācies. Vairs nav nekāda slēpšanās aiz atrunām: "Krima brīvprātīgi izvēlējās pievienoties Krievijai!" vai "Donbass? Nekā nezinām – mēs tur neesam". Mērķis ir skaidrs – iznīcināt Ukrainas valsti uz visiem laikiem un atjaunot vēsturisko "taisnību" – visas zemes, kur sniedzas Krievijas rokas, pieder Krievijai.
Latvijas jaunākās vēstures izpratnei aizvien trūkst starptautiska konteksta
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
