Pēdējā laikā lauksaimniecības nozarei īpaša uzmanība pievērsta saistībā ar lauksaimniecības nozares līdera LATRAPS publisko obligāciju emisiju un plānoto ASNS Ingredient zirņu proteīna izolāta ražotnes būvniecību Latvijā. Taču tie nav vienīgie atskaites punkti — kopumā Latvijas biznesa lauksaimniecība pēdējās desmitgades laikā ir uzrādījusi stabilus un vērā ņemamus ekonomiskos rezultātus, kā arī izceļas pasaules noieta tirgos ar augstas kvalitātes produkciju.
Uzņēmēji arvien vairāk saprot ne tikai mākslīgā intelekta limitus, bet arī iespējas
Latvija ir otrajā vietā Eiropas Savienībā gan Krievijas un Baltkrievijas graudu importa, gan tranzīta ziņā. Kur nonāk šie graudi, un vai to plūsmu var apstādināt Latvija viena pati?
Latvijas ārējā tirdzniecība ar Krieviju sarūk uz importa rēķina
Labajos laikos resursus uzkrājam, sliktajos atdodam — par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps īpašo nozīmi krīzes laikā saka tā vadītājs Roberts Strīpnieks
Gads kara ēnā. Gads, kurā pa visu dzīves diapazonu esam piedzīvojuši visplašākās amplitūdas svārstības no personīgām emocijām līdz gāzes un elektrības cenām. Arī dažkārt nepamanītu pozitīvu pārsteigumu gads, kurā atrodam ideālisma un spēka rezerves, par kurām mierīgākos laikos varbūt bijām sākuši šaubīties.
Biznesā bieži runā par «nišām» — viena no veiksmes atslēgām ir savas nišas atrašana. Nereti tā meklējama tur, kur citi vēl nav bijuši, kur uzņēmums var piedāvāt ko jaunu, nebijušu un tomēr citiem vajadzīgu.
Dzeltenos zirņus dēvē par nākotnes superpārtiku. No zirņu proteīna top gaļas un piena produktu līdzinieki — tie drīz aizstās gaļu, kuras apjomīgā ražošana kļūst aizvien nedraudzīgāka klimatam. Jelgavā top jaunās superpārtikas fabrika, un šo projektu vada bijušais Latraps vadītājs Edgars Ruža
Daudzi pustukši
Dikļu pagasta Rīvēnos pirmo ābeļdārza hektāru iestādīja pirms 20 gadiem. Tagad augļukoki aug 10 hektāros, uzbūvēta ietilpīga ābolu un bumbieru glabātava, bet ražu saimnieks Gints Neimanis regulāri piegādā Rīgas, Cēsu, Gulbenes, Alūksnes skolām
Meklējot atbildi uz jautājumu, kā zemnieku saimniecība kļūst par miljonu vērtu uzņēmumu, Ir Nauda pabija trijās turīgās saimniecībās. Tām visām kopīgs viens princips — sentēvu darbarīkus nomainīt pret mūsdienīgām, jaudīgām tehnoloģijām
Naudu vēl cerot atgūt policijas sāktā kriminālprocesa rezultātā, vēsta TV raidījums
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
