Latvijas Mākslas vēstures institūta vadošās pētnieces Dr. art. Annas Ancānes skaidrojums, kādēļ viņa nav piekritusi kultūras ministres Agneses Lāces piedāvājumam uz laiku uzņemties NKMP vadību pēc Dr. arch. Jura Dambja aiziešanas no amata At
Uzruna Valsts valodas dienas sarīkojumā pie Gunāra Astras pieminekļa Rīgā, 2024. gada 15. oktobrī
«Mūsu valstī ierēdņu ir vairāk nekā darītāju, tāpēc ekonomiskā situācija un izaugsme ir tik bēdīga. Šai milzīgajai ierēdņu armijai ir stabilas algas, bet nav motivācijas un degsmes,» intervijā žurnālam Ir saka arhitekte Zaiga Gaile. «Pēc Jaunā Rīgas teātra projekta man tagad vairs ne no kā nav bail,» viņa atzīst. 10 gadus ilgušais darbs pie teātra ēkas atjaunošanas ir nominēts Latvijas Arhitektūras gada balvai.
Ikvienam, kurš pašreiz dzīvo un plāno Latvijā uzturēties vismaz trīs gadus, ir jāprot sarunāties latviešu valodā vismaz pamatzināšanu līmenī. Latvijā dzīvo ne tikai cilvēki, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, bet mūsu līdzpilsoņi, kuri ieguvuši pilsonību naturalizācijas kārtībā un tūkstošiem ārvalstnieku, kuri Latvijā studē, strādā vai uzturas citu apstākļu dēļ.
Laikā, kad dažādi uz mediju darbu un saturu attiecināmi ierosinājumi izskan gan no Saeimas tribīnes, gan publiskajās diskusijās, šķiet būtiski atgādināt, ka mediju politiku Latvijā ciešā sadarbībā ar profesionālām žurnālistu un mediju organizācijām veido Kultūras ministrija. To neveido – un to nedrīkstētu veidot - atsevišķi sadrumstaloti, populistiski un politiski priekšvēlēšanu priekšlikumi, lai cik vienkārši un pareizi tie reizēm šķistu. Šādu saraustītu, populistisku priekšlikumu taktiku pašlaik aktīvi izmanto Nacionālā apvienība (NA), kuras iepriekšējais kultūras ministrs Nauris Puntulis neizmantoja iespēju veidot visaptverošu mediju politiku un kura laikā netika attīstītas mediju politikas pamatnostādnes, atstājot šo jomu bez skaidra stratēģiska dokumenta. Protams, saprotu, ka izveidot būtisku un sarežģītu politikas dokumentu nav tik populāri kā virzīt populistiskus priekšlikumus.
Publiskajā telpā izskanējusi informācija par Limbažu novada pašvaldībā plānoto septiņu publisko bibliotēku likvidāciju. Latvijas Nacionālo bibliotēku kā Latvijas bibliotēku sistēmas kompetences un profesionālo atbalsta centru un LNB Atbalsta biedrību kā pieredzes bagātu nozares nevalstisko organizāciju, kas aizstāv bibliotēku un lasītāju intereses, veicina bibliotēku kļūšanu par mūsdienīgiem, atvērtiem, saturā un iespējās bagātiem izglītības, kultūras un sabiedriskajiem centriem, satrauc paredzētā bibliotēku reorganizācija Limbažu novadā, tās pārdomātība un izsvērtība.
Esmu rektors, kurš septiņu gadu garumā ir dedzis par to, lai Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija būtu vieta, kurā ikvienam izkopt savu talantu, un akadēmijā iegūtā izglītība būtu fundamentāls pamats profesionālās karjeras tālākai izaugsmei. Esmu aicinājis pasniedzēju rindās pievienoties jaunos profesionāļus, mūsu starptautiskās mūzikas zvaigznes un izcilus ārvalstu lektorus. Esmu cīnījies par akadēmijas finansējuma palielināšanu, par mākslu un kultūras universitāšu statusu un tā piešķiršanu akadēmijai, par profesionālo doktorantūru, par mecenātu atbalstu, par jaunu, mūsdienīgu programmu tapšanu. Kopā esam pārvarējuši Covid pandēmiju, skaisti un ar lepnumu nosvinējuši akadēmijas simtgadi un ieguvuši augstāko – sešu gadu novērtējumu abu studiju virzienu turpmākai īstenošanai.
Kultūras ministre Agnese Logina (33) par katoļticības vērtībām, sabiedrības saliedēšanu un saviem mērķiem politikā
Strādājot kultūras nozarē, man ir izveidojusies neliela kognitīvā disonanse saistībā ar kultūras finansējumu. Proti – kā var būt, ka ikdienā naudas ir maz, bet vienlaikus statistiski ir daudz? Šī disonanse īpaši saasinās brīžos, kad kārtējo reizi dzirdu, ka kultūra ir labi finansēta salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem Eiropā un tāpēc vairāk naudas nevajag.
Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem kļūt par koncertzāli vai tikt nojauktai ēka Rīgas klusajā centrā, Elizabetes ielā 2, kas vairākus gadus stāvēja auksta un tukša, palēnām ejot bojā, pēkšņi sākusi jaunu dzīvi, pārtopot par "Brīvības teritoriju".
Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs Elmārs Seņkovs aiziešanu no darba nenožēlo. Viņš uzskata, ka punktu starptautiska mēroga iecerēm pielika Kultūras ministrijas brutālā attieksme
Izskatās pēc Ukrainas karalauka, taču tas ir Zemgalē. Šīfera jumts vienos caurumos. Mājām un automašīnām izsisti logi, ko cilvēki cenšas aizlipināt ar plēvi. Nolauzti, ar saknēm izrauti koki. Šoreiz vainīgas nevis krievu raķetes, bet vētra.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
