Cilvēkiem ir tieksme pārvērtēt šī mirkļa notikumu spēju mainīt lietu kārtību pasaulē. Piemēram, Covid-19 krīzes laikā daudziem šķita, ka pasaules (un Latvijas) ekonomika ir mainījusies uz visiem laikiem; taču pašlaik 2020. gads uz labklājības pieauguma grafika izskatās tikai kā neliela aizķeršanās. Tomēr, pat paturot prātā šo ilūzijas efektu, reti kurš apšaubīs, ka 2025. gads pasaules ekonomikai tiešām var atnest būtiskas pārmaiņas – valstīm arvien skaidrāk sadaloties ģeopolitiskajos blokos, jaunievēlētam ASV prezidentam Donaldam Trampam draudot ar tirdzniecības kariem, bet lielākajās Eiropas Savienības (ES) ekonomikās Vācijā un Francijā ieilgstot politiskai nestabilitātei. Ko 2025. gads sola tieši Latvijas ekonomikai?
Investīciju pasaulē pastāv veca patiesība – vienmēr pietrūkst vai nu kapitāla, vai arī labu projektu. Pašlaik esam situācijā, kur kvalitatīvu projektu netrūkst, bet ir nepieciešams kapitāls to īstenošanai. Tāpēc, lai gan tirgus kopējais noskaņojums var šķist piesardzīgs, šis ir izcils brīdis, lai piesaistītu kapitālu, un nākotnes investīciju perspektīvas ir labākas nekā jebkad.
Grozījumi četros likumos ļauj ievērojami samazināt izmaksas gadījumos, ja hipotekārā kredīta ņēmējs nolēmis pārkreditēties citā bankā
Inflācija eirozonā beidzot tuvojas 2%, ECB ir sākusi samazināt procentu likmes un izaugsmes prognozes Eiropā nedaudz uzlabojas, tomēr situācija Latvijas ekonomikā neuzlabojas tik ātri, kā cerēts. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šā gada otrajā ceturksnī Latvijā IKP pieauga par 0,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, savukārt salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni IKP saruka par 0,9%.
Pasaules tirgi
Droši vien daudziem autovadītājiem kādreiz ir gadījies uzzināt, ka ceļš ir apledojis, tikai pēc tam, kad, nospiežot bremzes pedāli, auto nez kāpēc turpina slīdēt uz priekšu. ECB ir izdarījusi daudz, lai bremzētu inflāciju, bet “auto” vēl slīd un tagad ir vērošanas laiks. Kad un kā auto apstāsies, vai pa ceļam nenoslāps motors, tas vēl ir atklāts jautājums. Pēc ECB vērtējuma, “iekšzemes cenu spiediens saglabājās paaugstināts, galvenokārt straujā algu pieauguma un produktivitātes krituma dēļ”.
Inflācijas kritums šogad ir bijis tikpat straujš kā inflācijas kāpums 2022. gadā, un inflācija Latvijā pašlaik jau ir zemāka nekā eirozonā vidēji. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pēdējo deviņu mēnešu laikā gada inflācija Latvijā samazinājusies no vairāk nekā 20% šā gada februārī līdz tikai 1% novembrī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas Latvijā novembrī saglabājās nemainīgas, un tas ir jau ceturtais mēnesis pēc kārtas, kad cenas Latvijā vidēji ir samazinājušās vai nav augušas. Pēc manām prognozēm, vidējā gada inflācija Latvijā šogad būs ap 9%, un, pretēji centrālo banku prognozēm, ka inflācija 2% līmenī atgriezīsies tikai 2025. gadā, vidējā inflācija Latvijā nākamgad varētu būt Eiropas Centrālās bankas mērķa robežās un nepārsniegt 2%.
Pagājuši vairāk nekā astoņi mēneši, kopš politiķi Latvijā bīda un stumda banku jautājumu dažādos virzienos. Biežā atsaukšanās uz piedzīvoto finanšu krīzi rosina domāt, ka motivācija ir ļoti emocionāla – tā tiek izmantota kā iegansts, lai tagad, 2023. gadā, varētu attaisnot centienus iejaukties brīvā tirgus ekonomikā vai nākt klajā ar pēkšņām nodokļu iniciatīvām. Šis viss rosināja uz mazliet filozofiskākām pārdomām par banku, sabiedrības un ekonomikas dzīves ciklu. Tāpēc kā literatūras cienītājs šajā rakstā palūkošos uz banku nozari toreiz (finanšu krīzē) un tagad (augsto procentlikmju laikā) – caur nozieguma un soda prizmu.
Visā mūsu dzīves gaitā labklājību ietekmē notikumi, kurus iepriekš nevarēja paredzēt. Piemēram, mūsu senčiem liels risks bija laika apstākļi. Spēja neprognozējamā vidē izaudzēt ražu bija spēle uz augstām likmēm, neveiksme varēja nozīmēt ilgstošu izsalkumu vai kaut ko ļaunāku. Viņiem toties nebija jāsatraucas par Euribor likmju svārstībām.
Saeimas deputātu ideja par 50% “atlaidi” hipotekāro kredītu aizņēmumu likmēm ir tieša politiska intervence tirgus cenu mehānismā, kas var radīt bīstamas sekas Latvijas ekonomikai un sabiedrībai. Šāda “atlaide” visiem aizņēmējiem – pamatā jau tiem, kuriem maksātspējas problēmu nav un nebūs, – būs bīstams precedents, un man ir aizdomas, ka ne visi deputāti apzinās šāda lēmuma sekas. Faktiski tas nozīmē, ka jebkurā brīdī, kad kādā no ekonomikas segmentiem pieaug peļņa, valsts var iejaukties ar cenu koriģēšanu. Investori un finanšu sektors pēc šāda lēmuma būs atturīgi ieguldīt neprognozējamā valstī, kurā atgriežas cenu regulēšana un iejaukšanās ekonomikā padomju savienības tradīcijās.
Publicējam Finanšu nozares asociācijas viedokli par 24.oktobra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītajiem priekšlikumiem kredītņēmēju atbalstam.
The proposal is known by most, I assume, otherwise here is a description.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
