Krāpnieki vairs nezvana pie durvīm – viņi zvana tieši uz jūsu telefonu. Viņiem nav vajadzīga piekļuve jūsu mājai, dokumentiem vai makiem – pietiek ar piekļuvi cilvēkam un viņa ierīcei.
Krāpšana kļūst par arvien dārgāku draudu Latvijas uzņēmējiem. Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas gada pārskatu krāpšanas gadījumu skaits pagājušajā gadā ir palielinājies un, pēc CERT.LV datiem, 2024.gada ceturtajā ceturksnī reģistrēts vēsturiski augstākais kiberapdraudējumu līmenis - 418 325 ziņojumi. Tas ir par 25% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.
Lepēnas notiesāšana parāda, ka demokrātija spēj sevi aizstāvēt
Taustīšanās
2023. gadā Latvijas četru lielāko banku statistika liecināja, ka no iedzīvotājiem tika izkrāpti gandrīz 13 miljoni eiro. Starp kibernoziedzniekiem ir ne tikai tumšos pagrabos mītoši veikli hakeri kapucēs. Ir valsts līmenī organizētas noziedzīgas grupas, kurās iesaistīti tūkstošiem dalībnieku ar IT zināšanām, jaunākās tehnoloģijas un modernas telpas. Šādi iegūti līdzekļi tiek ieguldīti arī karadarbības finansēšanā. Turklāt summas ir mērāmas miljonos.
Tas, ka par kiberincidentiem, kas skāruši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), plaši nerunā, nenozīmē, ka uzņēmēji nav pakļauti kiberdraudiem. Ikvienam kaitē izpratnes trūkums par kiberdraudu patieso apjomu un to potenciālo ietekmi ne vien uz MVU, bet arī to partneriem un klientiem. Pastāvošo draudu neapzināšanās liedz iespēju sagatavoties sava uzņēmuma un klientu pasargāšanai.
Mākslīgais intelekts (MI). Tā nešaubīgi divos vārdos var aprakstīt centrālo notikumu biznesa pasaules informācijas tehnoloģiju jomā aizejošajā gadā. Šis vārdu salikums bija redzams un dzirdams visur – konferencēs, masu medijos, uzņēmumu plānošanas sapulcēs un valdes sēdēs. Dažkārt pārspīlēti bieži un pat apnicīgi. Tomēr nevar noliegt, ka MI risinājumu nemitīga uzlabošana patiešām nodarbināja uzņēmumu vadītāju prātus, liekot meklēt, kā tos integrēt kompānijas darbā un gūt maksimālu labumu. Šis process ne tuvu nav beidzies. Patiesībā tas tikai pa īstam uzņem apgriezienus, MI rīkiem no demonstrāciju stendiem nonākot reālā darba vidē. Tādēļ var pavisam droši prognozēt, ka arī 2025. gadā MI no uzņēmējdarbības vides «karstāko» tehnoloģiju tendenču saraksta augšgala neatkāpsies. Vienīgi, atšķirībā no šā gada, tas iegūs konkrētākas, skaidrākas aprises.
"Melnā piektdiena" ir pārņēmusi Eiropu, taču tas, ko sola šī diena, var nebūt tik izdevīgi, kā daudziem šķiet.
Tāpat kā atšķiras cilvēki, valodas un kultūras, atšķiras arī krāpšanas veidi dažādās valstīs. Neraugoties uz ģeogrāfisko tuvumu, šāda tendence vērojama arī Baltijas reģionā, liecina SEB bankas statistika. Lai gan visās trīs Baltijas valstīs krāpšanas gadījumi ir līdzīgi, to izplatība un upuru profili tomēr nav vienādi. Savukārt vidējā summa, ko zaudē viens krāpšanā cietušais Baltijas valstīs, ir 3000 eiro.
Finanšu krāpšana būtībā balstās uz vienkāršu biznesa modeli – tik ilgi, kamēr gūtie ienākumi atsvērs ieguldītos resursus, krāpnieki turpinās savu darbību. Krāpnieki, līdzīgi kā uzņēmēji, vienmēr meklē jaunas, aizvien efektīvākas peļņas iespējas, tāpēc likumsakarīgi, ka pakāpeniski aizvien lielāku lomu shēmās ieņem augstu popularitāti ieguvušais mākslīgais intelekts. Lai gan dažādi mākslīgā intelekta rīki pieejami abās likuma pusēs – gan krāpšanas gadījumu īstenošanā, gan novēršanā – pastāv risks, ka krāpnieki spēs arvien plašāk un rafinētāk pielietot tehnoloģiskos resursus, jo tos neierobežo dažādi legālas darbības aspekti, piemēram, normatīvo aktu prasības.
Pandēmijas laikā Latvijā ik nedēļu vismaz viens uzņēmums kļuva par kiberuzbrukuma upuri. Tagad situācija uzlabojusies, tomēr šāda veida noziegumi joprojām notiek regulāri. Kā sevi pasargāt?
Salīdzinot ar pagājušo gadu, pret uzņēmumiem vērsto krāpšanas shēmu apjoms ir divkāršojies, liecina SEB bankas Drošības pārvaldes novērojumi. Pēdējās nedēļās īpaši pastiprinājusies algu kontu izkrāpšana: krāpnieki, uzdodoties par uzņēmumu darbiniekiem, sūta e-pastus vadībai ar lūgumu mainīt savu algas konta numuru, lai patiesībā novirzītu naudu uz krāpnieku kontiem. Atsevišķos gadījumos tas arī ir izdevies.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
