Liepāja pagaidām vienīgā Baltijā veiksmīgi virzās pretī zaļas pilsētas statusam. Ko tā darījusi, lai kļūtu par pirmrindnieci?
Bijusī Ox Drive vadītāja un līdzīpašniece Egija Gailuma atklāj, kā radīt veiksmīgu jaunuzņēmumu un no tā vēl veiksmīgāk atvadīties
Lai gan ceļu satiksmes negadījumu skaits pēdējos gados nedaudz, bet tomēr samazinās, Latvija uz kopējā Eiropas Savienības fona aizvien izceļas ar smagiem negadījumiem un bojā gājušo skaitu uz ceļiem. Negadījumu iemesli ir ļoti dažādi, taču lielā mērā situāciju pasliktina mūsu braukšanas kultūra, nihilisms un nesodāmības sajūta, kas savienojumā ar pārslodzi uz Pierīgas ceļiem un reto policijas klātbūtni uz ceļiem rada paaugstinātu risku.
Šā gada 1. maijā Rīgā stājās spēkā jauni koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošie noteikumi, kas nosaka koplietošanas transportlīdzekļu novietošanas aizlieguma zonas, pieļaujot izņēmumu to novietošanai tikai speciāli noteiktās vietās. Ciešas sadarbības un aktīva dialoga rezultātā, sadarbojoties kopā ar Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentu, iepriekš piedāvātās 30 skrejriteņu novietošanas vietas pilsētas 2. zonā pašlaik ir palielinātas līdz 62, bet kopējais novietošanas vietu skaits abās zonās sastāda 87 vietas uz 1 km2. Tādējādi pamazām tuvojamies kaimiņvalstu mikromobilitātes infrastruktūras attīstības līmenim, un redzam, ka, atrodot balansu starp dažādām interesēm, ieguvēji var būt visi – skrejriteņu lietotāji, mikromobilitātes pakalpojumu sniedzēji, Rīgas dome un citi satiksmes dalībnieki.
Kopš šā gada 1.maija Rīgā ir stājušies spēkā jauni koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumi, kas paredz speciālas zonas mikromobilitātes rīku novietošanai. Pēc ilgstošām sarunām ar Rīgas domi mikromobilitātes operatori ir izcīnījuši 60 skrejriteņu novietošanas zonas uz kvadrātkilometru, kamēr Tallina saviem iedzīvotājiem piedāvā 100 novietošanas zonas uz 1 km2, bet Viļņa – pat 150 novietošanas zonas. Vai ar jaunajiem noteikumiem pielāgojamies iedzīvotāju un pilsētas viesu vēlmei ērti izmantot mikromobilitātes rīkus?
Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns skaidro, kā Rīgā ierobežos skrejriteņu ātrumu un novietošanas kārtību
Pirms pieciem gadiem ATOM Tech varēja sākt biznesu pēc uzvaras konkursā Atspēriens. Šodien uzņēmums pārdod programmatūru visā pasaulē un pats rīko konkursus jauno uzņēmēju atbalstam
Uzņēmējs Ivars Pavlovičs mēroja gandrīz 700 kilometru no Rīgas līdz Varšavai ar koplietošanas Teslu — gribēja izmēģināt, vai elektroauto ir ilgtspējīgs risinājums viņa digitālā nomada dzīvesveidam
Uzņēmums Slyfox, kas plašāk pazīstams ar auto koplietošanas zīmolu Carguru, pratis izdzīvot un attīstīties nozarei neraksturīgā veidā, strādājot ar peļņu un iztiekot bez investīcijām no ārpuses
Žurnālā Ir Nauda sākam jaunu rubriku — stāstus par nopietnām grūtībām un neražām, kas jāpiedzīvo Latvijas uzņēmējiem. Pirmā ar savu pieredzi piekrita dalīties Egija Gailuma, kuras uzņēmums OX Drive piedāvā nomāt elektroauto Tesla
Dzīvesstila tendences Latvijā un Baltijā
Vai viensētnieks latvietis ir gatavs atteikties no savas automašīnas?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
