ķīniešu valoda
- Intervija
- 11.09.2024.
- Laura Dumbere
Pūķis upē
- Intervija
- 28.06.2024.
Ar matadatu sakļaujot kopā
- Intervija
- 28.02.2020.
Pildegoviča Ķīnas stāsts
- Portrets
- 03.02.2020.
«Man patīk risināt vairākas problēmas»
- Tēma
- 04.09.2019.
Trojas panda
- Intervija
- 11.09.2024.
- Laura Dumbere
Pūķis upē
Sinoloģe Ieva Lapiņa paveikusi līdz šim Latvijas kultūrā nebijušo — no oriģināliem tekstiem jeb senajām ķīnzīmēm atdzejojusi senās Ķīnas liriku, kas izdota antoloģijā ar nosaukumu Upes sniegs un nu ir nominēta Dzejas dienu balvai
- Intervija
- 28.02.2020.
Pildegoviča Ķīnas stāsts
Daugavpilī dzimušais Pēteris Pildegovičs (1938) vairāk nekā pusgadsimtu veltījis Ķīnas vēsturei, ķīniešu valodai, literatūrai, filozofijai. Vienvārdsakot — sinoloģijai. Jau pirms desmit gadiem viņa ilgais un pacietīgais darbs vainagojās ar Lielās ķīniešu-latviešu vārdnīcas iznākšanu. Tagad speciālistu un Austrumu pasaules interesentu fokusā vēl viens viņa veikums, sava veida kvintesence grāmatā Mans Ķīnas stāsts (2019).
- Portrets
- 03.02.2020.
«Man patīk risināt vairākas problēmas»
Kaspars Rožkalns (35) gribēja būt žurnālists, bet jau studiju laikā kļuva par uzņēmēju. Pēdējos piecus gadus darbojies LIAA un, kļūstot par tās vadītāju, grib tikt pāri latviešu viensētnieciskumam — mainīt komunikācijas pieeju gan aģentūras iekšienē, gan investoru uzrunāšanā
- Tēma
- 04.09.2019.
Trojas panda
Ķīnas maigās varas Baltijā fokuss — Tibetas un cilvēktiesību problēmu aizvākšana no politiskās dienaskārtības un propaganda ar Konfūcija institūtu tīkla starpniecību, kas cauraudis arī Latvijas izglītības sistēmu. Daudzas rietumvalstu universitātes šos institūtus slēdz, turpretim Baltija bez diskusijām pieņem slideno naudu
- Dzīve
- 04.09.2019.
- Marija Leskavniece
Iepazīstot pasauli, iepazīt sevi
- 1 no 2 miljoniem
- 07.03.2018.
Armands Strauja, tēloja kareivi
- Dzīve
- 04.09.2019.
- Marija Leskavniece
Iepazīstot pasauli, iepazīt sevi
Gaišmatainā Līva Hamonda (32) viegli varētu nemanīta iejukt skandināvu pūlī. Tomēr jau desmit gadus viņas mājas ir citā pasaules malā — Ķīnā. Par to, cik dažādi ir no valsts aizbraukušie latvieši, viņa nesen izdevusi grāmatu Stāsti Latvijai. Par mums, kuri aizbrauca
- 1 no 2 miljoniem
- 07.03.2018.
Armands Strauja, tēloja kareivi
Kopš 2007. gada Armands mīt Ķīnā, Šanhajā. Latvijas Universitātē studējis vēsturi, pieteicies stipendijai ķīniešu valodas apgūšanai Dunhua universitātē. Tā piedāvāta īsākam laika posmam nekā iespējamais vēstures studiju grants. Gribējies piedzīvot Ķīnas fenomenu, bet Armands šaubījies, vai spēs eksotiskajā valstī pavadīt vairāk par gadu. Tomēr Āzija tā aizrāvusi, ka dabūjis stipendiju vēl uz gadu. Darbs, attiecības — latvietis joprojām ir tur. Uz dzimteni parasti brauc vasarās, 10 gadus nebija piedzīvojis Latvijas ziemu. Arī nesenās ķīniešu Jaunā gada brīvdienas, kas sākās februāra vidū, plānoja pavadīt Kambodžā vai Vjetnamā. Taču 18. novembrī viesojies Latvijā, aizgājis uz
