Trīs lielākās universitātes Latvijā sākušas pamatīgu studiju satura vētīšanu — pārveidos trešdaļu savu programmu. Vai komplektā ar pārvaldības maiņu un finansējuma pārskatīšanu tas beidzot dos cerēto rezultātu, ko politiķi izvirza jau gadiem — vismaz vienai augstskolai jāiekļūst pasaules labāko piecsimtniekā?
Vēlētāji Eiropā, tajā skaitā arī Latvijā, deva priekšroku zināmām un stabilām vērtībām. Kādi ir pieci galvenie vēlēšanu secinājumi?
Skolotāju protesti atcelti. Ministru kabineta un arodbiedrības kompromiss tomēr nedaudz pacelt skolotāju algas apmaiņā pret it kā stingrāku kvalitātes kontroli ir saprotams, izejot no politiskās loģikas pirms vēlēšanām, bet diez vai pārliecināja kādu, ka šis jautājums ir uz ilgu laiku noņemts no dienaskārtības. Ilūzijām nav vietas – skolotāju algas Latvijā joprojām nav adekvātas mūsu valsts ambiciozajiem izglītības mērķiem - ieviest jaunu izglītības saturu, kas atbilst 21. gadsimta vajadzībām. Šos mērķus nevaram atļauties pazemināt, jo no izglītības sistēmas snieguma ir atkarīga Latvijas nākotnes labklājība un konkurētspēja. Tātad, ko darīsim ar algām?
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis pateicas vecākiem par protestiem un maina viedokli par profesoriem nepieciešamajām valodas zināšanām
Jaunā izglītības satura reforma, pie kuras ministrija un plaša ekspertu komanda bija strādājusi pusotru gadu, pēdējos mēnešos tika pēkšņi sabremzēta Saeimā. Sākotnējai Izglītības ministrijas iecerei, ka reforma jāievieš bērnudārzos no šā rudens, bet skolās no 2019. gada septembra, Saeimā nebija politiska atbalsta un beigās tika panākts kompromiss — reformu pārbīdīt par gadu. Tāpat ministrija atteicās no ieceres skolas gaitu sākumu noteikt no sešiem gadiem.
Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz jaunā kompetenču satura ieviešanu izglītības jomā atlikt uz gadu, vēsta LETA. Reizē pre
Priekšvēlēšanu karstumā Saeimas deputāti rada nopietnus draudus ilgi plānotajai izglītības satura reformai
Nekompetences un nevīžības normalizācija rit pilnā sparā
Valdība respektablajā Rīgas Ekonomikas augstskolā un Rīgas Juridiskajā augstskolā joprojām neapstiprina rektora amata kandidātus, jo viņi neprot latviešu valodu likumā noteiktajā līmenī. Pirms gada izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) savus partijas biedrus pārliecināja, ka abu augstskolu virzītie kandidāti tomēr varēs ieņemt amatus, bet šis solījums izrādījies tukšs, otrdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz noteikt, ka skolas gaitas sākamas no sešu gadu vecuma, ziņo LETA. Reformas ievieša
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā. Par likumprojektiem nobalsoja 58 deputāti, 18 parlamentārieši balsoja pret, ziņo LETA.
Ministru kabinets otrdien piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, ziņo LETA.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
