Karš Ukrainā. 128. nedēļas galvenie notikumi
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka ES dalībvalstis no aprīļa saņems daudz vairāk vakcīnu pret koronavīrusu Covid-19 — gada otrajā ceturksnī vidēji 100 miljonus devu mēnesī. Tikmēr Eiropas Zāļu aģentūra ir sākusi Krievijas vakcīnas Sputnik V paātrināto vērtēšanu.
Eiropas Komisija (EK) 4,34 miljardus eiro lielu naudassodu uzlika tehnoloģiju uzņēmumam Google par ES pretmonopola noteikumu pārkāpšanu. Google vaino neatļautu prasību izvirzīšanā mobilo telefonu ražotājiem, kuri vēlas izmantot Android operētājsistēmu.
Pēc ASV sankciju pieņemšanas Krievijas 50 bagātāko cilvēku īpašumu vērtība Maskavas fondu biržā pirmdien samazinājās par vairāk nekā 11,7 miljardiem dolāru. Vislielākais zaudētājs bija Oļegs Deripaska, kurš pirmdien zaudēja piekto daļu bagātības. Viņam piederošo alumīnija uzņēmuma Rusal un En+ Group akciju cenu nokrita par 1,3 miljardiem dolāru. Liels zaudētājs ir prezidenta Putina draugs uzņēmējs Viktors Vekselbergs — 956 miljoni dolāru. ASV Finanšu ministrija piektdien paziņoja par sankcijām pret septiņiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām. ASV īpašais prokurors Roberts M
ASV sestdien notika jauniešu sāktā protesta akcija Gājiens mūsu dzīvības atbalstam. Šīs akcijas mērķis ir pieprasīt no Savienoto Valstu likumdevējiem stingrākus ieroču kontroles noteikumus. Protesta akcijā Vašingtonā un daudzās citās pilsētās pulcējās simtiem tūkstošu cilvēku. Ugunsgrē
Apmēram 50 000 cilvēku svētdien Barselonā izgāja ielās, šādi paužot savu sašutumu par Katalonijas bijušā premjerministra Karlesa Pudždemona aizturēšanu Vācijā, bet daļa protestētāju iesaistījās sadursmēs ar policiju, ziņo LETA.
Katalonijā ceturtdien notikušajās reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās katalāņu separātisti ir ieguvuši absolūtu vairākumu, paziņoja vēlēšanu komisija pēc vairāk nekā 90% balsu saskaitīšanas. Vēlētāju aktivitāte bija rekordaugsta, pārsniedzot 80%.
Pirmdien Briselē par nākamo Eirogrupas prezidentu ievēlēja Portugāles finanšu ministru Māriu Sentenu. Uz šo amatu kandidēja vēl trīs finanšu ministri — Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Dana Reizniece-Ozola (ZZS) no Latvijas, kura izstājās jau pēc pirmās balsošanas kārtas. ES
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
