Februārī atzīmē Vispasaules nevalstisko organizāciju dienu. To Latvijā atzīmē arī jaunatnes organizācijas, kuru aktivitātēs, kā liecina 2018. gada pētījums Jauniešu labbūtība Baltijas valstīs, iesaistās aptuveni 17% Latvijas jauniešu. Tas salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm ir zems rādītājs. Kāpēc par šo runāt? Kāpēc tieši jaunatnes organizācijas un jauniešu iesaiste tajās ir svarīga?
Jaunatnes jomu Latvijā regulē Jaunatnes likums un politikas plānošanas dokumenti. Tā ir starpnozaru politika, kas iekļauj izglītību, veselību, labklājību un nodarbinātību, kurām ir nozīmīga loma jebkura jaunieša attīstībā. Jaunatnes politikai būtu jābūt vienai no valsts prioritātēm, gan domājot par valsts ilgtermiņa plānošanu un ekonomisko labklājību, gan nepieciešamajiem cilvēkresursiem. Lai gan 2021. gadā iesākti būtiski uzlabojumi, tomēr jomā joprojām lielākais izaicinājums ir ilgtergmiņa vīzija un gadiem neatrisinātas jomas problēmas - neformālās izglītības atzīšana, jaunatnes darbinieku profesionalizācija, zemais finansējums u.c.
Šogad viens no aktuālākajiem vārdu virknējumiem ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Pati par sevi tā, manuprāt, nav ne burvju nūjiņa, ne slota, ar kuru viss tiks aizslaucīts. Tomēr līdzīgi kā daudzi ar mums tiešā veidā nesaistīti procesi arī ATR var tikt izmantota kā iespēja, lai aktualizētu būtisko un iniciētu ko jaunu, vai arī ignorēta, tā palaižot garām iespēju īstenot jau sen nepieciešamās pārmaiņas. Kas tad ir tie procesi, kuriem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība un jāīsteno darbā ar jaunatni pašvaldību līmenī?
Aprīlī Latvijas Jaunatnes padome atklāja kampaņu #TapaisArJauniešuEnerģiju, lai aktualizētu sabiedrībai un lēmumu pieņēmējiem Latvijas jauniešus kā prioritāti. Mēs saprotam, ka vārdos jaunieši ir prioritāte daudziem, bet darbos ne tik ļoti. Bieži dzirdam, ka jaunieši ir mūsu nākotne. Bet vai tiešām?
Aizvadītajos mēnešos esmu lasījis virkni mediju ziņas un ekspertu viedokļus par pandēmijas ietekmi uz jauniešiem. Janvāra beigās Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma ziņoja par Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra veikto aptauju – 70% jauniešu vecumā no 12 līdz 19 gadiem atzinuši, ka piedzīvojuši nomāktību vai depresiju, 79% bijis grūti mācīties un 60% piedzīvojuši uzmācīgas domas vai bijuši viegli aizkaitināmi. Konstatēts arī, ka rādītāji ir bijuši ievērojami virs vidējā līmeņa Eiropas valstīs.
"Skauts gan nav kara izlūks, bet miera izlūks; dzīves izlūks, kas prot atrast sev pareizo dzīves ceļu un tādu rādīt arī citiem." / Latvijas skautu prezidents ģenerālis Kārlis Goppers/
Kā liecina 2017. gada Eirobarometra pētījums, Eiropas Savienības (ES) sabiedrībā ir vērojamas bažas par terorisma un imigrācijas ietekmi uz ES.* Tāpat ir aktuāli jautājumi par radikalizācijas pieaugumu (īpaši jauniešu vidū), pilsoniskās aktivitātes mazināšanos, tai skaitā jauniešu dalību politiskos procesos, piemēram, vēlēšanās. Lai arī tas nav mazinājis eiropiešu uzticību ES, tomēr liek domāt par iespējamiem risinājumiem.
Viena no iecienītākajām neformālās izglītības metodēm bija "Vienaudzis vienaudzim"
Atklāta vēstule Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, Ministru kabinetam par lēmumprojektu nr. TA-2411
12.augustā ir Starptautiskā jaunatnes diena
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
