Psiholoģe Kristīne Balode jau 20 gadus konsultē klientus tieši par cilvēka seksualitāti, bet šai tēmai ir daudz slāņu
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas 20.gadsimta izskaņā, kas sakrita ar PSRS sabrukumu, kļuva par sabiedrības sociālo attīstību virzošo spēku pasaulē, ievadot informācijas laikmetu. Esam piedzīvojuši transformāciju, kuras gaitā no viena TV kanāla un vienas radiostacijas mums ir pieejami simtiem TV un radiokanālu.
Februārī atzīmē Vispasaules nevalstisko organizāciju dienu. To Latvijā atzīmē arī jaunatnes organizācijas, kuru aktivitātēs, kā liecina 2018. gada pētījums Jauniešu labbūtība Baltijas valstīs, iesaistās aptuveni 17% Latvijas jauniešu. Tas salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm ir zems rādītājs. Kāpēc par šo runāt? Kāpēc tieši jaunatnes organizācijas un jauniešu iesaiste tajās ir svarīga?
Nesen ap 100 000 protestētāju globālā klimata pārmaiņu samitā COP26 piedalījās pasaules demonstrācijā, lai nosodītu valstu līderu bezdarbību un tā saucamo zaļo tukšvārdību (green-washing), kā arī pieprasītu steidzamus pasākumus, kas nepieciešami klimata ārkārtas situācijas risināšanai. Lielo mītiņu iedvesmoja desmitiem tūkstoši jauniešu, kas Glāzgovas ielās bija devušies dienu iepriekš.
Šogad viens no aktuālākajiem vārdu virknējumiem ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Pati par sevi tā, manuprāt, nav ne burvju nūjiņa, ne slota, ar kuru viss tiks aizslaucīts. Tomēr līdzīgi kā daudzi ar mums tiešā veidā nesaistīti procesi arī ATR var tikt izmantota kā iespēja, lai aktualizētu būtisko un iniciētu ko jaunu, vai arī ignorēta, tā palaižot garām iespēju īstenot jau sen nepieciešamās pārmaiņas. Kas tad ir tie procesi, kuriem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība un jāīsteno darbā ar jaunatni pašvaldību līmenī?
"Skauts gan nav kara izlūks, bet miera izlūks; dzīves izlūks, kas prot atrast sev pareizo dzīves ceļu un tādu rādīt arī citiem." / Latvijas skautu prezidents ģenerālis Kārlis Goppers/
Nenoliedzot faktu, ka iedzīvotāju skaits Latvijas laukos samazinās, it īpaši valsts austrumu daļā, un jauni cilvēki pārceļas uz pilsētām vai emigrē, Eiropas mērogā šī statistika nemaz neizskatās tik slikti. Ievērojami straujāka reģionu novecošana notiek Austrumvācijā, Spānijas ziemeļrietumos, Francijas vidienē un dienvidos, Itālijas ziemeļu reģionos, kā arī visā Grieķijā un Bulgārijā.
Nodarbinātības problēmas un izglītota darbaspēka trūkums nav tikai Latvijas problēma, ar to saskaras arī virkne valstu Eiropas Savienībā un ārpus tās. Lai arī cik aktīvi augstskolas negatavotu cilvēkus darba tirgum, galu galā darba devēji tomēr izjūt darbinieku trūkumu, jo liela daļa aizbrauc uz ārvalstīm. Lai rastu šīs problēmas risinājumus, būtiski apzināties problēmas mērogus un saprast, ka Latvijā šajā situācijā nav viena.
Kā liecina 2017. gada Eirobarometra pētījums, Eiropas Savienības (ES) sabiedrībā ir vērojamas bažas par terorisma un imigrācijas ietekmi uz ES.* Tāpat ir aktuāli jautājumi par radikalizācijas pieaugumu (īpaši jauniešu vidū), pilsoniskās aktivitātes mazināšanos, tai skaitā jauniešu dalību politiskos procesos, piemēram, vēlēšanās. Lai arī tas nav mazinājis eiropiešu uzticību ES, tomēr liek domāt par iespējamiem risinājumiem.
Latvija ir vēsturiskās izšķiršanās priekš,ā samazinot plašo, ķeizara Aleksandra II laikā veidoto izglītības iestāžu tīklu. 2018.gada budžeta paketē lemjot par pilnvarojumu valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē, tiks samazināts vidusskolu skaits, lai tās kļūtu spēcīgas un laikmetīgas.
Visvieglāk un efektīvāk mācīšanās notiek, pašiem jauniešiem uzņemoties atbildību par savu ideju un tās īstenošanu
Priekšvēlēšanu gadā Rīgas dome palielina atbalstu krievu kultūras popularizēšanai skolās.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
