Kas jāņem vērā, ja lauzāt galvu par to, vai izdevīgāk ir mājokli pirkt vai īrēt
Investīcijas mākslīgajā intelektā tuvojas triljonam dolāru. Kā to var atpelnīt?
Rail Baltica ieviešanas plāns jau kopš februāra iestrēdzis Finanšu ministrijā, jo nav skaidrības, kur atrast trūkstošo finansējumu. Taču problēma ir vēl lielāka — nepadarīto darbu dēļ Baltijas valstis līdz gada beigām riskē zaudēt 80 miljonus eiro no Eiropas naudas
Straujais izdevumu kāpums daudzām Latvijas pašvaldībām licis ieviest stingrus taupības pasākumus
10 caurumi naudas makā, pa kuriem nepieskatīts var aizplūst sūri grūti pelnītais
Pēc piezemētākas algu izaugsmes pērn nu atkal esam atpakaļ pie divciparu skaitļiem algu kāpuma rādītājos. Centrālās statistikas pārvalde ziņo, ka pirmajā ceturksnī vidējā bruto mēnešalga Latvijā par pilnas slodzes darbu bija 1462 eiro – par 160 eiro jeb 12.3% lielāka nekā gadu iepriekš. Algu kāpums šā gada sākumā joprojām bija mazāk straujš nekā cenu pieaugums - tādejādi strādājošo iedzīvotāju reālā neto alga jeb pirktspēja samazinājās par 6,1%. Prognozes par algu un inflācijas attīstību gan liek secināt, ka pavisam drīz – iespējams, jau gada 3. ceturksnī sāksim novērot patīkamāku ainu. Straujais algu kāpums turpināsies, bet, inflācijai sarūkot, darba ņēmēja pirktspēja beidzot atkal augs.
VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova uzskata, ka JRT ēku Lāčplēša ielā var pabeigt līdz jaunās sezonas sākumam rudenī. Taču tas notiks, ja būvnieks labu juristu vietā noalgos labus finansistus un atrisinās savas problēmas
Padomju un pirmskara laikā celtajās mājās iedzīvotāji par apkuri maksā vidēji trīs reizes vairāk nekā dzīvojamās ēkās, kas celtas no 2009. līdz 2022. gadam, rāda ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotā informācija par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.
Pieci uzņēmēji par izdzīvošanu augstas inflācijas apstākļos
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir viena no galvenajām institūcijām brīva, demokrātiska un godīga vēlēšanu procesa organizēšanā un nodrošināšanā. Visas sabiedrības interesēs ir redzēt to labi pārvaldītu, nodrošinātu ar nepieciešamajiem resursiem un tehnoloģijām.
Augsto būvniecības izmaksu, inflācijas pieauguma, kāpjošo energoresursu cenu un neskaidrās ekonomiskās situācijas dēļ, daudzi pārskata jaunas mājas plānus un samazina platību, lai iekļautos mājokļa būvniecības un uzturēšanas budžetā.
Vietu trūkums Latvijas pirmsskolās iezīmējis arī citu būtisku problēmu – nepilnības finansiālajos aprēķinos. Kamēr privāto pirmsskolu gadījumos ir skaidri zināms, kādas izmaksas veido viena bērna uzturēšanās bērnudārzā, neviens nevar precīzi pateikt, cik viens bērns izmaksā pašvaldībai? Papildus tam pašvaldību līdzfinansējums netiek attiecināts uz visiem izmaksu aspektiem, kas rodas, vienam bērnam apmeklējot privāto pirmsskolu. Situācijas nepilnību dēļ cieš arī vecāki.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
