Šogad stājās spēkā pasaulē pirmais visaptverošais mākslīgā intelekta (MI) regulējums – Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts, kas ir saistošs arī Latvijai. Atsevišķos jautājumos dalībvalstīm būs tiesības vai pienākums veikt precizējumus, un akta ieviešana noritēs pakāpeniski, līdz 2027. gada vasarai.
Mazā iedzīvotāju skaita un ierobežoto resursu dēļ Baltijas uzņēmēji nekad nespēs dominēt masu ražošanā un konkurēt ar pasaules lielākajām ekonomikām. Tomēr, apzinoties stiprās puses un atrodot savu nišu, mums ir iespēja iekarot un nostiprināt unikālu vietu arī globālā mērogā. Dziļā saikne ar dabu, kas raksturīga šim reģionam, ļauj izvirzīties līderpozīcijās tieši ilgtspējas, tai skaitā zaļo inovāciju jomā. Turklāt, būdami salīdzinoši mazi, esam pazīstami ar savu pielāgošanās spēju, elastību un uzņēmīgumu – īpašībām, kas ir ļoti svarīgas, ieviešot jaunas, ilgtspējīgas tehnoloģijas un prakses.
Mēs dzīvojam laikā, kad šķiet – digitālo transformāciju vēlas ikviens uzņēmums. Tomēr Latvijā, lai gan uzņēmējiem ir motivācija, finansējums un dažkārt arī reālas ieceres un mēģinājumi ieviest izmaiņas savā uzņēmumā, līdz pozitīvam rezultātam nonāk tikai retais. Kādēļ tā?
Publiskā sektora iepirkumos, tai skaitā kritiski svarīgu IT infrastruktūru un programmatūru izstrādē, noteicošais aspekts nereti ir tieši cena. Bieži tiek meklēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums vai arī cena ir noteicošais faktors vērtējumā, dodot priekšroku lētākajam risinājumam, tomēr lētākais ne vienmēr ir labākais un izdevīgākais ilgtermiņā. Lai sekmētu tādu IT sistēmu izstrādi, kas patiešām kalpo gala lietotāju vajadzībām, turklāt ir pielāgojamas tehnoloģiju attīstībai, vienlīdz svarīgi aspekti ir arī izstrādātāja pieredze, atsauksmes, piedāvātais tehnoloģiskais risinājums un ilgtspēja.
Laikā, ko raksturo darbaspēka trūkums, pieaugoša darba slodze un ekonomiskie izaicinājumi, Zaļais kurss kļūst par būtisku katalizatoru veselības aprūpes pārveidošanai gan Latvijā, gan pasaulē. Šī tendence ne tikai virza veselības aprūpes sniedzējus uz lielāku darbības efektivitāti, bet arī uzsver nepieciešamību integrēt tehnoloģiskos jauninājumus ikdienas medicīnas praksē. Būtiski, ka tas atbilst steidzamajai nepieciešamībai samazināt nozares oglekļa pēdas nospiedumu.
Visā pasaulē ir vairāk nekā viens miljards cilvēku ar invaliditāti jeb 15% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Šie dati rāda, ka digitālās vides jeb digitālo rīku pieejamība maksimāli lielam cilvēku skaitam nav tikai kāda uzņēmuma papildu priekšrocība vai vēl viens korporatīvās sociālās atbildības projekts, bet gan nepieciešamība, lai uzņēmums varētu attīstīties un radīt iekļaujošu vidi. Turklāt, lai gan visiem pieejama digitālā rīka radīšana nozīmē papildu nosacījumus, tas patiesībā var palīdzēt radīt inovatīvus risinājumus, kas atvieglos ikdienu visai sabiedrībai.
Latvijā, balstoties uz epidemiologu ieteikumiem un ierobežojumu efektivitāti, izglītības procesus vidusskolās un augstskolās patlaban organizē attālināti. Šādas izmaiņas, iespējams, sagaidāmas arī sākumskolu klasēs. Striktāki noteikumi nepieciešami ne vien vīrusa mazināšanai, bet vienlaikus – huligānisma un mobinga novēršanai digitālajā vidē, kas kļūst par aktualitāti visā pasaulē līdz ar ekrāna patēriņa laika pieaugumu. Bet vai informācijas tehnoloģijas spēj radīt priekšnosacījumus, lai palīdzētu justies droši un pasargāti? Un kas kopīgs pandēmijai ar huligānismu internetā?
Kad valsts vai pašvaldības iestāde apmaksā kādu no sociālajiem pabalstiem un maksājumiem – brīvpusdienas skolā, daļu no medikamentu cenas, braucienu sabiedriskajā transportā – mēs kā pašsaprotamu “doto” pieņemam to, ka kāds labticīgi uztur un atbildīgi pilnveido datu bāzes par cilvēkiem, kuriem šie pabalsti pienākas. Stāsts par “Rīgas satiksmes” maksājumiem un fantastiski daudz braukušajiem invalīdiem “mikriņos” parādīja, ka tā gluži nav. Un sabiedriskais transports ir tikai viena joma, kurā nodokļu maksātāji piemaksā (un bieži – pārmaksā) par tiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ paši nespēj sev nodrošināt kādu no ikdienā būtiskiem pakalpojumiem.
Datakom ir viens no lielākajiem IT risinājumu sniedzējiem Latvijā, apkalpojot VID un Circle K. Tīņu gados Datakom tika pie jauna īpašnieka un šonedēļ svin 24 gadu jubileju, izstrādājot jaunas sistēmas
Jautājums ir - kādas informātikas zināšanas skolā spējam dot IT «iezemiešu» paaudzei
Jaunā platforma kļuvusi publiski pieejama un ļaus veidot dizainu bez īpašām programmēšanas iemaņām
Precizitāte, spēja ātri reaģēt un «sadzirdēt klientu» ļāvusi IT uzņēmumam Elva Baltic atvērt jau 50 valstu tirgus
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
