Ikdienā lasot par tādām tēmām kā kibermobings jeb emocionāla pazemošana internetā, vardarbīga satura izplatīšanās interneta vidē, pieaugušo vēlme savtīgos nolūkos veidot nedabīgu emocionālu saikni ar nepilngadīgu bērnu vai jaunieti un citām nebūšanām, neviļus var rasties jautājums: “Vai tas patiešām tagad ir normāli?”
Internets ir demokratizējis plašsaziņas līdzekļus, ļaujot ikvienam, kuram ir piekļuve viedtālrunim un tīmeklim, kļūt par satura veidotāju
Kāpēc viedtālruņi un nepārtraukta pieeja internetam visvairāk nodara pāri pusaudžiem
Par piekļūstamību dzirdam aizvien biežāk, jo tuvojas 2025. gada 28. jūnijs. Šajā datumā noslēgsies Eiropas Savienības (ES) direktīvas par preču un pakalpojumu piekļūstamību ieviešanas periods. Līdzīgi, kā tas notika ar vispārīgo datu aizsardzības regulu jeb GDPR, daļa ieviešanas darbu tiek atlikti uz pēdējo brīdi. Kas tad īsti uzņēmumam būtu jāņem vērā un kā jāsagatavo savas tīmekļa vietnes?
Pašlaik Saeimā trešajam lasījumam tiek gatavots Izglītības likuma grozījums, ar ko paredz ieviest viedierīču lietošanas kārtību izglītības iestādēs. Šķiet, ka likuma grozījumā ir jāparedz detalizētāks regulējums. Lai to pamatotu, vispirms mēģināsim kliedēt trīs sabiedrībā izplatītus mītus.
Ikviena viedierīce vai dators bez pietiekamas uzmanības tā aizsardzībai vispirms ir apdraudējums tiešajam lietotājam, bet pēc tam – arī valsts un sabiedrības drošībai kopumā. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā būtiski palielinājies kiberuzbrukumu skaits, kas tiek vērsti pret Latvijas interneta lietotājiem. Valsts iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem uzbrūk ar mērķi destabilizēt darbību, bet iedzīvotājiem – lai izkrāptu naudu vai datus vai pārņemtu kontroli pār viņu ierīcēm. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji rūpējas par tīkla un tam pieslēgto iekārtu datu pārraides drošību, taču tas, kas notiek paša lietotāja “mājiņā”, ir katra ierīces īpašnieka atbildība.
Pirms pieciem gadiem Laurim Miteniekam ceļā no Madonas uz darbu Zviedrijā radās doma izveidot koka karkasa māju ražotni dzimtajā Mētrienā. Tagad kopā ar vecāko brāli Aivi dibinātais uzņēmums Mitthus atvedis mājās krietnu pulciņu ārzemēs strādājušo mētrēniešu
Digitālā reklāma šodien pamatā ir balstīta uz sīkdatņu izmantošanu – maziem interneta failiem, kas tiek automātiski saglabāti mūsu viedierīču tīmekļa pārlūkprogrammās, kolīdz mēs ievadām konkrētās vietnes adresi un nospiežam “Enter”. Sīkdatnes, kas vislabāk pazīstams kā “trešo pušu sīkdatnes”, dažādām interneta vietnēm ļauj gūt peļņu, nodrošinot, ka mums tiek rādītas mūsu interesēm pielāgotas un atbilstošas reklāmas. Taču paredzams, ka šīs sīkdatnes drīz izzudīs. Vai mēs esam tam gatavi?
Sākoties Covid-19 pandēmijai, notika strauja pāreja uz e-komerciju. Epidemioloģisko ierobežojumu dēļ nācās slēgt veikalus, un uz digitālo vidi bija spiesti pāriet pat tie uzņēmumi, kas līdz tam paļāvās tikai uz pircējiem fiziskajos veikalos. Daudzi atzīst – pandēmija radījusi ne tikai izaicinājumus, bet arī virkni iespēju izaugsmei, kur agrāk to pat nesaskatīja, piemēram, e-komercijā. Cik garš būs e-komercijas uzvaras gājiens? Un vai pandēmija patiešām radījusi vienlīdz labvēlīgu digitālo iespēju augsni visiem?
Kamēr iedzīvotājiem decembris ir svētku laiks, interneta veikalu īpašniekiem tas ir izaicinājums, jo apmeklētāju skaits mēdz pieaugt pat trīskārtīgi. Vienlaikus uzņēmumi ir tik aizņemti ar cīņu par patērētāju uzmanību, ka savas IT saimniecības uzlabošana nereti paliek otrā plānā. Jāpatur prātā, ka interneta veikali vairs nekonkurē ar cenām vien, kaujas lauks ir arī preču pieejamībā, interneta veikalu nepārtrauktībā un datu drošībā. Kā sabalansēt vēlmi iegūt priekšrocību konkurencē, nezaudējot kvalitāti?
Šovasar apritēja 10 gadi kopš sabiedrisko iniciatīvu platformas
Žurnālisti un mediķi, kas pandēmijas laikā atspēko mītus un melus par Covid-19, ir kļuvuši par agresijas mērķiem sociālajos tīklos. Sabiedrības temperatūra uzkāpusi tik augstu, ka, noguruši no publiskas zākāšanas un privātām draudu vēstulēm, vairāki mediķi jau lūdz, lai žurnālisti viņus necitē, raksta žurnāls Ir. Pētījumā, ko veikusi Re:Baltica, viens no viņiem lūdza vispār neminēt, ka ar viņu runāts: «Ja publiski parādīsies, ka man tas sāp, sūtīs vēl vairāk.»
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
