No radio un televīzijas apraides līdz kvantu tīklam – tik daudzveidīga ir VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) komandas ikdiena, kas ne tikai virza tehnoloģisko attīstību, bet arī uztur Latvijas IKT nozares mugurkaulu – kritisko sakaru un pakalpojumu infrastruktūru. LVRTC kā 100% valsts uzņēmums, turklāt neprivatizējams, nodrošina iespēju savam tīklam pieslēgties ikvienam Latvijā reģistrētam elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam, lai kvalitatīvi sakari, tāpat kā ceļi, būtu pieejami arī attālāko reģionu iedzīvotājiem.
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja Bite Latvija meitasuzņēmums Unistars jau aptuveni gadu cīnās par iespēju nodot savulaik bez dalības izsolē lietošanā saņemtās radiofrekvences Bite Latvija. Savukārt Satversmes tiesa, pieņemot lēmumu turpināt Unistars lietu par radiofrekvenču tālāk nodošanas tiesībām mutvārdu procesā, apliecina šā jautājuma nozīmīgumu. Tas ļaus vispusīgi izvērtēt Elektronisko sakaru likumā ietvertā regulējuma atbilstību Satversmei, kā arī sniegs iespēju tirgus dalībniekiem, kas savulaik bez izsoles ieguvuši frekvences, cīnīties pret konkurences ierobežojumiem.
Publiskā un privātā sektora kiberdrošība nav nodalāmas, tās viena otru būtiski ietekmē, tāpēc arī izaicinājumi ir jārisina visiem kopā. Kiberdrošības risku pārvarēšanā liela nozīme ir dažādu sektoru – publiskā, komerciālā, privātā – sadarbībai gan valsts ietvaros, gan pārrobežu mērogā. Viena no būtiskākajām problēmām patlaban ir nevienmērīgais kiberdrošības līmenis publiskajā un privātajā sektorā. Vienlaikus Latvijai netrūkst spēcīgu rīku, lai stātos pretī pat visnopietnākajiem izaicinājumiem šajā jomā.
Tā nākotne, par kuru runā, piesaucot jaunu prasmju nepieciešamību, ir pienākusi. Ja vēl pirms aptuveni 30 gadiem bija tikai normāli savu karjeru veidot vienā virzienā, turklāt darba mūžs noslēdzās, dodoties pensijā ap 55 gadiem, tagad situācija ir pilnīgi mainījusies. Vairumam no mums ir jābūt gataviem kardināli mainīt savu karjeru vairākas reizes dzīvē. Bieži tehnoloģijas uzskata par draudu, kas pārņems darba vietas, bet, strādājot tehnoloģiju uzņēmumā, ikdienā redzu, ka aiz katras inovācijas atrodas cilvēki. Un tikmēr, kamēr spēsim adaptēties jauniem apstākļiem, apgūt jaunas prasmes un būt drosmīgi, pieņemot nozīmīgus karjeras lēmumus, par darba trūkumu sūdzēties nevajadzēs.
Līdz ar strauju 5G attīstību uzņēmējdarbības videi Latvijā ir gatava platforma būtiskam tehnoloģiskam lēcienam. Jau tagad pasaulē redzam daudzus piemērus, kā 5G sniegtās iespējas tiešā veidā ietekmē biznesa procesu uzlabošanu un ekonomisko izaugsmi, vienlaikus transformējot nozares un radot IKT pakalpojumu pieejamību vietās, kur optiskā tīkla nav. Tomēr, cik gatavi pārmaiņām ir uzņēmumi Latvijā, saredzot 5G un IKT kā biznesa attīstības iespēju?
Vidējam latvietim nepatīk sarunāties ar citiem. Taču mūsu nav tik daudz, lai no biznesa perspektīvas mēs to varētu atļauties. Latvijai ir vajadzīgi starptautiskie investori un jauni eksporta tirgi. Jāapzinās, ka Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai būtu saistošs galamērķis lieliem spēlētājiem, toties mums netrūkst iespēju kļūt par ilgtspējīgu inovāciju centru, par radošu spēkstaciju. Tiesa, šai spēlei ir savi noteikumi, viens no svarīgākajiem – ilgtspēja. Īpaši tad, ja lūkojamies Ziemeļvalstu virzienā.
Ārstu, kuru skaits Latvijas veselības aprūpes iestādēs jau ilgstoši ir nepietiekams, primārais uzdevums ir rūpes par pacienta veselību. Diemžēl pārāk lielu daļu sava darba laika esošie mediķi patērē dažādas obligātās dokumentācijas aizpildīšanai un nepieciešamo formalitāšu izpildīšanai. Dažādās Eiropas valstīs patlaban ļoti aktīvi tiek risināts jautājums par medicīnas nozares digitalizāciju. Diskusijas ministrijas līmenī ir sākušās arī Latvijā. Pateicoties atbilstošiem tehnoloģiskiem risinājumiem, tieši digitalizācija ļautu atslogot mediķu administratīvo darbu, kā arī pavērtu iespējas uzlabot veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti, efektivitāti, atbilstību pacientu vajadzībām un ilgtspēju. Latvijā ir izstrādāta digitālās veselības stratēģija līdz 2029.gadam. Jācer, ka rakstu darbiem un esošajām diskusijām ekspertu līmenī sekos arī reāla rīcība un praktiski ieguvumi visai sabiedrībai.
Augstākā izglītība ir ne tikai stabils pamats katra studenta nākotnei. Tā veicina valsts ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju. Universitātes un citas augstskolas nav tikai jauno talantu un speciālistu kalves, tie ir milzīgi zināšanu reaktori, kuros tiek īstenoti neskaitāmi pētījumi, kas veicina inovāciju un arī komerciālu veiksmju rašanos. Lai sekmētu Latvijas augstskolu un to studentu izcilību, pirms gada tika sākta augstskolu reforma. Tajā notikuši vairāki būtiski procesi, tai skaitā mainīta iekšējā pārvaldība. Gada laikā, protams, nav iespējams sasniegt maksimālo rezultātu, taču jau tagad iespējams izvērtēt, vai un kā šīs izmaiņas ir uzlabojušas augstskolu sniegumu, spēcinot vienotu izglītības un pētniecības telpu.
Darba tirgū jau vairākus gadus karstākās vakances ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozarē – tā ir viena no visstraujāk augošākajām tautsaimniecības jomām, kas izjūt akūtu speciālistu trūkumu. Augstas raudzes profesionāli nākas meklēt pat mēnešiem ilgi, bet uzņēmumi pie sevis ļoti gaida arī jaunpienācējus un ir gatavi tajos ieguldīt, lai attīstītos kopā.
Lai gan profesionālās iemaņas jeb hard skills ir būtisks priekšnosacījums darba pienākumu veikšanai, patlaban vairāk nekā jebkad agrāk darba tirgū tiek novērtētas darbinieku vispārīgās prasmes jeb soft skills. Kā liecina profesionālās sociālo mediju platformas LinkedIn 2022. gadā apkopotie dati, vispārīgās prasmes jau tagad tiek norādītas 78% darba sludinājumu, un to nozīme dažādās nozarēs arvien pieaug. Kāpēc vispārīgās prasmes kļuvušas tik svarīgas un kā tās ietekmē darba ņēmēju konkurētspēju?
Ja paraudzīsimies nesenā pagātnē, daudziem uzņēmumiem darbinieku prasmju paaugstināšana bija “nice to have” vai darba ņēmējiem piešķirts bonuss. Taču tagad, kad ikviens uzņēmējs cīnās ar demogrāfijas ietekmi uz darba tirgu un kvalificēta darba spēka atrašanu dažādām pozīcijām, esošo darbinieku prasmju paaugstināšana, tā vienlaikus arī spējot aizpildīt vakantās pozīcijas vai kompetenču robus, ir kļuvusi par pastāvīgu procesu. Šķiet, ka daudzas kompānijas atskārtušas – kompetents darbinieks mūsdienās ir biznesa konkurētspējas pamats. Esmu novērojusi, ka daļā uzņēmumu prasmju paaugstināšana jeb “upskilling” nereti tiek attiecināts tikai uz gados jaunākajiem darbiniekiem, taču potenciāls ir visās paaudzēs.
Rīgā nesen notika jaunākajām finanšu tehnoloģiju aktualitātēm un tendencēm veltītais Latvijas Fintech forums 2022. Tā moto – Latvija kā globālā fintech jaunā mājvieta. Forums parādīja, ka Latvija tiecas būt draudzīga jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp pašlaik pasaulē visstraujāk augošajam fintech segmentam – kripto un blokķēžu industrijai. Tieši šajā nozarē ieplūst lielākās investīcijas un tiecas iesaistīties zinošākie tehnoloģiju nozares prāti.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
