Nedēļas svarīgākie notikumi Latvijā
Latvijas Republikas Satversmes preambula ir mūsu pamatlikuma daļa, kurā ir formulēta Latvijas Republikas esības pastāvēšanas jēga. Viena no mūsu valsts uzdevumiem ir tautas brīvība. Tāpēc šis konstitūcijas ievads tiešā tekstā paredz komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanu. Preambula pieņemta pirms vairāk nekā desmit gadiem. Varētu pieņemt, ka sabiedrība šajā laikā ir vienojusies, ka koķetēšana ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (šobrīd – Krievijas Federācija) okupācijas režīmu nav atļauta.
Eiropas nacionālo kultūras institūtu prezidente Kamilla Mordhorsta veido starptautiskus sadarbības tīklus un cer, ka kultūra palīdzēs pasaulei pārvarēt arī ģeopolitiskās un klimata krīzes
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 2
Kopš kara sākuma Ukrainā, Rīgas iedzīvotāji aktīvāk izsaka savu viedokli un priekšlikumus par valsts aizsardzību un nacionālo suverenitāti, atspoguļojot arī bažas par starptautisko situāciju, par padomju mantojuma paliekām u.c. jautājumiem. Šīs tendences liecina par sabiedrības pieaugošo apziņu saistībā ar ģeopolitiskajām realitātēm un nepieciešamību stiprināt valsts nacionālo identitāti.
Par pašvaldību lietām atbildīgā ministrija sāks darbu pie likumprojekta par Rēzeknes domes atlaišanu, pirmdien vienojās koalīcija. Finanšu grūtībās nonākusī Rēzeknes pašvaldība ir vienīgā Latvijā, kas nav pieņēmusi budžetu. Par domes atlaišanu parlaments varētu lemt marta beigās vai aprīļa sākumā. Pēc atlaišanas domē iecels administratorus uz pārejas periodu, vēlēšanas pilsētā uzreiz netikšot rīkotas.
Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošu likuma normu, ka Krievijas pilsoņiem jaunas uzturēšanās atļaujas iegūšanai jāapliecina latviešu valodas zināšanas. ST lietu pērn martā ierosināja pēc vairāku privātpersonu, Krievijas pilsoņu ar pastāvīgas uzturēšanās atļauju pieteikuma. Tiesa uzsvēra, ka Krievijas Federācija ir atzīta par terorismu atbalstošu valsti un apstrīdētā norma nodrošina, ka tās pilsoņi Latvijas teritorijā var uzturēties tikai tad, ja neapdraud valsts drošību.
Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova, Mihaila Ļermontova un Aleksandra Puškina, kā arī citu Krievijas impērijas rusifikācijas iespaidā radušos ielu pārdēvēšanu. Profesora nostāja ir noraidoša: “vai tāpēc visu šo vēstures daļu dzēsīsim ārā? Es te būtu uzmanīgs un katru šādu lēmumu rūpīgi pārdomātu. Mums ir komplicēta, brīžiem ļoti pretrunīga vēsture, kas saistīta ar mūsu kaimiņu”. Relatīvisms mūsu elitei ir simptomātisks. Mārcis Auziņš ir latviešu sabiedrībā noteikti augstu vērtēts līderis zinātnē, ticībā[ii], izklaidē[iii], vadībā un bieži minēts kā Valsts prezidenta amata kandidāts. Tāpēc nevaram atstāt godājamā profesora tēzes bez atbildes. Mums ir iebildumi par viedokļa formu. Mums nav ilūziju prognozē par saturu.
Jauno valdību veidos trīs politiskie spēki — Jaunā Vienotība, ZZS un Progresīvie, pagājušajā nedēļā paziņoja nominētā premjera amata kandidāte Evika Siliņa (JV). Šādai koalīcijai būtu 52 balsis Saeimā. Siliņa paziņoja, ka negrasās pieļaut Aivara Lemberga ietekmi uz valdību. Līdzšinējie koalīcijas partneri Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība paliek opozīcijā.
Vairāk nekā 70 gadus padomju režīms centās iznīcināt visas Ukrainas vēsturiskās, kultūras, garīgās un lingvistiskās daudzveidības izpausmes. Tas kļuva pilnībā skaidrs pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tagad par to nav vairs nekādu šaubu. Ilgu laiku Ukrainas pilsētu un ciemu ielas bija nodēvētas to cilvēku vārdos, kuriem nebija nekāda sakara ar Ukrainu. Tā bija arī daudzās Eiropas valstīs, kas cieta no komunistiskā režīma: Čehija, Polija, Igaunija, Latvija un Lietuva bija pirmās, kas jau pagājušā gadsimta 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā sāka atbrīvoties no nosaukumiem, kas simbolizēja komunistisko režīmu, Krieviju un tās impēriskos centienus.
Devītajā gadā kopš Krievijas-Ukrainas kara sākuma 2014. gadā Volodimira Zelenska vadībā noris plaša dekomunizācija un derusifikācija publiskajā telpā, likvidējot tādus Kremļa maigās varas instrumentus kā pieminekļu un ielu nosaukumus. Sākot no Puškina pieminekļiem, beidzot ar Mihaila Bulgakova un Andreja Saharova ielām.
Krievijas enerģētikas kompānija Gazprom sestdien paziņoja, ka aptur gāzes piegādi Latvijai, jo tā pārkāpusi iepirkuma noteikumus. Gāze veido 27% no visa enerģijas patēriņa Latvijā. Ekonomikas ministrijas pārstāvis Edijs Šaicāns apgalvojis, ka Gazprom rīcība nopietnu ietekmi neatstās. Latvijas Gāzes vadītājs Aigars Kalvītis pagājušajā nedēļā vēstīja, ka uzņēmums neiepērkot gāzi no Gazprom, bet cita piegādātāja.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
