Radošā direktora Valtera Jonāta vadībā Reklāmas aģentūra McCann Rīga kļuvusi par vēsturiski visvairāk apbalvoto valstī — tā jau sesto gadu pēc kārtas ir Latvijas reklāmas festivāla Adwards titula Gada aģentūra laureāte, kā arī saņēmusi virkni starptautisku apbalvojumu
Ambiciozi un gatavi pielāgoties — Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topa jaunpienācēji atklāj savus veiksmes stāstus
Dažādu atkritumu šķirošana Latvijā pēdējos gados kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Papīrs, kartons, plastmasa un stikls tiek šķirots arvien precīzāk un turpina savu ceļu uz pārstrādi. Tā mēs taupām resursus, samazinām piesārņojumu un neradām milzīgus kalnus atkritumu poligonos. Tieši pēdējais aspekts – poligonu teritoriālais ierobežojums ir faktors, kas kļūst arvien aktuālāks. Pēdējo piecu gadu laikā Getliņos vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja nekas apjomos nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns.
Runājot pat atkritumu šķirošanu, rodas sajūta, ka liela daļa cilvēku plastmasas iepakojuma, papīra un stikla šķirošanu uzskata par “nopietno” šķirošanu, bet bioatkritumu dalīta vākšana tiek uztverta kā zaļo aktīvistu simboliska aktivitāte, komposta veidošana puķītēm. Tikmēr atkritumu apsaimniekošanas profesionāļu diskusijās tiek atkal un atkal atkārtots: bioatkritumu šķirošana ir modernas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pamats. Ne velti Eiropas Savienības valstis ir vienojušās, ka no 2024. gada šo atkritumu apsaimniekošana rašanās vietā vai dalīta vākšana ir obligāta.
Vidējā elektrības cena Latvijā šā gada septembrī bija 350,99 eiro par megavatstundu, kas ir par 184,2% vairāk nekā pērn. Protams, daļēji šo iespaidīgo cenu pieaugumu var skaidrot ar globālajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Taču šis lēciens nebūtu bijis tik dramatisks, ja mēs par savu enerģētisko neatkarību būtu domājuši laikus. Turklāt Latvijā ir resurss, ko izmantot enerģijas ražošanā.
Rīgas dome vienojusies ar Konkurences padomi maksāt gandrīz miljons eiro lielu sodu par Ušakova laikā noslēgto līgumu ar Tīrīgu. Vai rīdziniekiem tāpēc uzlabosies atkritumu apsaimniekošana?
31. marta Rīgas domes sēdē tika apstiprināti jauni saistošie noteikumi "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība". Ar vienu mazu punktu šajos saistošajos noteikumos ir sperts pirmais solis, lai motivētu cilvēkus izmantot savus traukus ēdiena līdzņemšanai. Tas nozīmē, ka turpmāk ēdināšanas iestādēm, kas ēdienu tirgos uz ielas, būs jānorāda cena par vienreizlietojamajiem traukiem. Ja līdz šim šī cena tika iekļauta ēdiena izmaksās, sākot ar 1. maiju, tā tiks norādīta atsevišķi, un cilvēki, kas lūdz ēdienu ielikt savos traukos, varēs ne tikai samazināt radīto atkritumu daudzumu, bet arī ietaupīt.
Kāpēc pašvaldībās buksē bioloģisko atkritumu dalīta vākšana?
Publiskajā telpā ir ļoti daudz pretrunīgas informācijas par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā no šā gada 15.septembra. Gan par to kas to veiks, kas to drīkst veikt, gan par to, vai rīdziniekiem jāpārslēdz vai nav jāpārslēdz līgumi ar “Tīrīga”. Saprotams, ka šajā informācijas juceklī ir grūti saprast, kas ir noticis, kāpēc, vai un kāda būtu pareizākā rīcība attiecībā uz līgumu pārslēgšanu. Neaizstāvot Rīgas domes izvēlētā modeļa pareizību vai nepareizību, ir pilnīgi skaidrs, ka 15.septembrī kādam atkritumi no Rīgas parkiem, ielām un pagalmiem būs jāizved. Jautājums ir tikai viens – kurš to darīs?
Rīgas dome šogad lēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram - vairāku uzņēmumu veidotai akciju sabiedrībai Tīrīga. Secīgi noslēgtajam līgumam ar Rīgas domi rīdzinieki tika aicināti pārslēgt atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar jauno operatoru, kurš sāks darbu septembrī. Jūlijā ar paziņojumu par iespējamu Eiropas Savienības (ES) dibināšanas līguma pārkāpumu nāca klajā Konkurences padome, ierosinot pārkāpuma lietu pret Rīgas domi un Getliņi EKO, paredzot, ka, iespējams, varētu noteikt pagaidu noregulējumu par līguma pārslēgšanas iesaldēšanu. Vērtējot notiekošo, rodas daudzi juridiskas dabas jautājumi un neskaidrības, ņemot vērā, ka koncesijas līgums noslēgts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērojot saskaņošanas procedūru ar visām iesaistītajām pusēm.
Kopuzņēmums Tīrīga, kuram Rīgas dome cenšas piešķirt ekskluzīvas monopoltiesības 20 gadus apsaimniekot atkritumus galvaspilsētā, kopš 15. jūlija slēdz līgumus ar rīdziniekiem par atkritumu savākšanu. Tajos paredzēts tarifu pieaugums par 40% un vairāk procentiem. Un tas nav vienīgais mulsinošais fakts. Visa apšaubāmā procedūra, kas caurvij šo projektu, smako tikpat nelāgi, kā paši atkritumi. Šoreiz pārsteidz arī darījuma vērienam atbilstošas elegances trūkums.
Dažādās Latvijas pašvaldībās cena par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atšķiras pat trīs reizes. Kāpēc tā?
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
