Eiropas Komisijas (EK) agrīnās brīdināšanas ziņojums par riskiem neizpildīt atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes prasības ir signāls tam, ka Latvijai ar steigu jāvieš izmaiņas pašreiz valstī pieņemtajā atkritumu apsaimniekošanas kārtībā. Galvenais uzsvars jāliek uz atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras pieejamību ikvienam iedzīvotājam visā Latvijas teritorijā, turklāt radot finansiāli izdevīgus nosacījumus tiem, kuri ikdienā atkritumus jau šķiro vai vēlas to darīt.
Atkritumu pārstrādes izmaksas jaunajā Getliņu kompleksā padarījušas bioloģisko atkritumu šķirošanu Rīgā un apkārtnē par neizdevīgu, tāpēc Saeimai jāglābj situācija
Tuvākajos pāris gados dažādās Latvijas vietās taps bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas, kāda pašlaik darbojas tikai Getliņos. Kamēr bioloģisko atkritumu šķirošana Rīgā tikai pamazām iešūpojas, zaļā dzīvesveida entuziasti meklē savus risinājumus, ņemot palīgā Kalifornijas sliekas
Bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana ir kritiski svarīga, lai Latvija sasniegtu ambiciozo mērķi – panākt, lai 2035. gadā poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars nepārsniegtu 10%. Pašlaik tas ir tuvu 70%, turklāt vairāk nekā 40% no radītajiem sadzīves atkritumiem ir bioloģiski noārdāmi.
2016. gadā kompānija Geo Consultants pēc VARAM pasūtījuma veica apjomīgu pētījumu par atkritumu apglabāšanu poligonos, kurā tika novērtēts arī poligonu aizpildījums. Kad Ir salīdzināja tos ar ikgadējiem poligonu pārskatu datiem, ko pēc žurnāla lūguma sagatavoja SPRK, atklājās milzīgs «iztrūkums». Pēc Geo Consultants datiem sanāk, ka divu gadu laikā — 2015. un 2016. gadā — poligonu aizpildījums palielinājies par 4,6 miljoniem tonnu, lai gan oficiāli šajā laika posmā esam noglabājuši tikai 821 tūkstoti tonnu. Tātad no oficiālās uzskaites tikai divu gadu laikā vien pazuduši 3,8 miljoni tonnu atkritumu. Vai nu tās reāli guļ poligonu zemē, bet nav fiksētas pārskatos, vai arī pētnieku mērījumi ir bijuši ļoti neprecīzi.
Uz papīra Latvija milzu soļiem tuvojas Eiropas Savienības prasībām apglabāto atkritumu samazināšanā. Tomēr nozares speciālisti ceļ trauksmi — dati neatspoguļo patieso situāciju. Kā iespējams no oficiālās uzskaites «pazust» miljoniem tonnu atkritumu?
Vairāk nekā 45 miljonus eiro liela peļņa 20 gadu laikā. Tik dāsns ir Rīgas piedāvājums, meklējot privāto partneri galvaspilsētas atkritumu apsaimniekošanai. Konkursā, sadalījušies pāros pa divi, startē visi četri uzņēmumi, kas šobrīd apsaimnieko rīdzinieku atkritumus. Kāpēc trauksmi ceļ Konkurences padome?
Rīgas domes plāns uz 20 gadiem nodot atkritumu apsaimniekošanu vienam komersantam nozīmēs 50% cenu pieaugumu iedzīvotājiem.
Kā monopolists diktēs noteikumus un Rīgas dome vienmēr varēs pamatot pieaugošās izmaksas
"Getliņos" atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvi grib uzticēt "Vides pakalpojumu grupai"
Bijušā Rīgas domes departamenta direktora pieredze varot noderēt atkritumu saimniecībā
Līdzīgi kā par siltumu, arī par atkritumu savākšanu daudzviet Latvijā nākas pārmaksāt. Kāpēc rēķini pieaug un Viesītē par mēslu kubikmetru jāmaksā teju 20 latu, bet Salaspilī cena ir sešreiz zemāka? Atbilde slēpjas politbiznesā - dārgos poligonos, kas vērienīgi uzcirsti treknajos gados, un pašvaldību vēlmē atkritumu neizsīkstošo straumi apsaimniekot bez konkurences, sadalot biznesu starp «savējiem»
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
