Foto — LETA.
Līdzīgi kā par siltumu, arī par atkritumu savākšanu daudzviet Latvijā nākas pārmaksāt. Kāpēc rēķini pieaug un Viesītē par mēslu kubikmetru jāmaksā teju 20 latu, bet Salaspilī cena ir sešreiz zemāka? Atbilde slēpjas politbiznesā - dārgos poligonos, kas vērienīgi uzcirsti treknajos gados, un pašvaldību vēlmē atkritumu neizsīkstošo straumi apsaimniekot bez konkurences, sadalot biznesu starp «savējiem»
Tās ir šausmas, pensionāre Lilija saka par atkritumu apsaimniekotāju darbu savas daudzdzīvokļu mājas pagalmā. Trūkst konteineru, un tos izved retāk, tāpēc sētā slienas plastmasas maisiņu krāvumi. «Labi, ka pieturas aukstums un žurkas vēl nav savairojušās,» ar bažām pavasara tuvošanos gaida pensionāre.
Lilija dzīvo Rēzeknē - pilsētā, kura ir ietekmes sfēru pārdales jaunākais piemērs politizētajā atkritumu biznesā. Iepriekš te atkritumus savāca somu privātfirma L&T (kādreizējā Hoetika), bet no janvāra biznesu pārņēmusi reģiona pašvaldībām piederošā Austrumlatgales atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība (ALAAS). Uzņēmums Rēzeknes domes portālā aicina iedzīvotājus ziņot, kur trūkst konteineru, un sūrojas - namu apsaimniekotāji nesteidzot slēgt līgumus par atkritumu savākšanu.