Decembrī, salīdzinot ar periodu pirms gada, cenas Latvijā pieauga par 3,3%, mēneša laikā tām palielinoties par 0,2%. Kopumā inflācijas ziņā aizvadīts mierīgs gads. Lai gan pērn ik pa laikam uzbangoja faktori, kas varētu izraisīt būtisku cenu kāpumu, kopējā 2024. gada bilance rāda mērenu cenu pieaugumu (1,3%).
Divu pēdējo desmitgažu laikā piedzīvots tīras enerģijas bums — vēja un saules parku pieaugums bijis daudz straujāks, nekā prognozēja eksperti. Taču tas aizvien nav apturējis fosilā kurināmā patēriņu. Visstraujākais netīrās enerģijas pieaugums noticis Ķīnā un Indijā. Labā ziņa ir tā, ka tagad eksperti prognozē — klimatam kaitējošo energoresursu patēriņš savu augstāko punktu sasniegs dažu tuvāko gadu laikā un tad sāks samazināties
Jautājums kas patlaban bažīgus dara visus, sākot no pasaules vadošo centrālo banku vadītajiem līdz patērētājiem – kad norims patēriņa cenu kāpums? Septembrī inflācijas cipari ASV un eirozonā kārtējo reizi izrādījās augstāki nekā daudzi bija prognozējuši. Ja ASV inflācijas dinamikā vismaz var saskatīt pirmās stabilizācijas pazīmes, eirozonas inflācija turpina “pārsist” rekordus. Rudens sakumā patēriņa cenas eirozonā palielinājās par 10% gada griezumā, turklāt valstu līmenī cenu kāpumu patērētāji izjuta dažādi – cenas pieauga no 6,2% Francijā līdz vairāk nekā 20% Baltijas valstīs.
Traģisko Ukrainas notikumu ēnā notiek daudz procesu, kuri radikāli izmainīs mūsu sabiedrības un ekonomikas. Kādā brīdī tie nonāk sabiedrības un politisko lēmumu centrā. Viens no tādiem ir virspeļņas – tā, kā to aprakstījuši mediji Eiropā - nodoklis tiem sektoriem, kuri gūst pārāk lielu (nenopelnītu) peļņu Ukrainas kara apstākļos. Šis temats Eiropas mediju telpā parādījās pavasarī un tagad ir sasniedzis Eiropas Savienības vadītāju dienaskārtību.
Saistībā ar patēriņa cenu kāpumu notiekošo var saukt par ļoti interesantu. Tas var izklausīties neiejūtīgi, taču tas tiešām ir interesanti, jo trīs mēnešu laikā no situācijas, kad gandrīz viss pasaules ekonomikā notiekošais strādāja inflācijas palielināšanas virzienā, esam nonākuši pie cenu līmeni palielinošu un samazinošu spēku asas sadursmes. Septembrī tumsas spēki vēl uzvarēja, turpmāko četru mēnešu laikā gaidāms neizšķirts, bet pēc tam jau frontes līnija velsies pretējā virzienā.
Pasaule kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī ir mainījusies un nekad vairs nebūs tāda, kā līdz šim. Satricinājumi bija un būs daudzās nozarēs, bet enerģētikas sektors ir tas, kuram jāpievērš īpaša uzmanība – mums ir tikai daži mēneši laika, lai sagatavotos apkures sezonai un iespējamajai enerģētikas krīzei valstī.
Ņemot vērā, ka Latvija ir unikālā situācijā ar zemu CO2 intensitāti un neproporcionāli lielu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un, ja vēsturiski esam investējuši dabasgāzes TEC jaudās aptuveni miljardu eiro, tad šobrīd neizveidot savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG — liquefied natural gas) termināli būtu neloģiski. Paļauties tikai uz tirgu nav iespējams. Šādus infrastruktūras ieguldījumus tikai uz tirgus principiem neviens neveic. Tas nav OIK2, bet gan drošības garantija, ka energosistēmā ir jēga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves un TECiem. Ir nepiedodami, ja valsts un/vai Latvenergo šīs dabiskās priekšrocības nespēj izmantot, lai amortizētu dabasgāzes cenu kāpumu Latvijas patērētājiem.
Plašās sankcijas, kas vērstas pret Krieviju, būtiski ietekmēs ikvienu iedzīvotāju daudzās valstīs, arī Latvijā. Būsim spiesti maksāt vairāk par energoresursiem. Jau pašlaik jūtam degvielas, gāzes un elektrības sadārdzinājumu. Palielinās arī preču cenas veikalu plauktos. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 1,6%. Precēm tas pieauga par 2%, bet pakalpojumiem – par 0,6 procentiem. Tas liks daudziem domāt par stingrāku jostas savilkšanu. Būs jāmeklē alternatīvas dažādiem ikdienas tēriņiem. Taču, paraugoties no citas puses, taupīgāka ikdiena nozīmē arī pārdomātākus pirkumus un zaļāku paradumu veidošanos kopumā, kas rezultētos mazākās izmaksās un samazinātu arī radīto atkritumu daudzumu.
Krievijas agresija pret Ukrainu un no tā izrietošās sekas mainījušas gaidāmo inflācijas dinamiku Latvijā. Tuvumā notiekošais karš un pret Krieviju zibenīgi ieviestās sankcijas ir satricinājušas pasaules izejvielu tirgus un negatīvi ietekmējušas dažādu materiālu pieejamību, kas arvien vairāk ietekmēs cenu līmeni Latvijā.
Lietuvas premjera padomnieks: mēģināsim runāt ar Igauniju
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
