Ķīpsalas gaisa kvalitātes mērījumu stacijas pirmā gada rezultāti parādīja, ka ne vienmēr galveno piesārņojuma avotu var iepriekš skaidri paredzēt. To ietekmē gaisa temperatūra, vēja virziens, pilsētas iedzīvotāju rutīna gada griezumā un citi aspekti, kurus ir svarīgi izvērtēt ilgtermiņā, saistot ar lokālajiem gaisa kvalitātes datiem. Tā iespējams identificēt, kādi pasākumi un aktivitātes ir nepieciešamas piesārņojuma mazināšanai un, kas ir vēl svarīgāk – pēc ieviešanas pārbaudīt, kā tās strādā. Jaunās tehnoloģijas sniedz datus gandrīz reālajā laikā un ļauj automātiski un nekavējoties apziņot iedzīvotājus par kritisku gaisa kvalitāti – tā ir ļoti svarīga civilās aizsardzības daļa.
5 inovatīvas idejas, ko Latvijas uzņēmēji gatavi realizēt pasaulē
Dāsna rudens raža piemeklējusi ne tikai dārzus, bet arī elektrotehnikas veikalus. Daudzus tehnoloģiju jaunumus septembra sākumā ikviens interesents klātienē varēja aplūkot Berlīnē notikušajā ikgadējā patērētāju elektronikas izstādē IFA
No 2025. gada rīdzinieki vairs nevarēs uzstādīt jaunus gāzes apkures katlus — to paredz Rīgas domes saistošie noteikumi, kas jau sacēluši sašutuma vētru, bet vēl gaida akceptu vides ministrijā. Ko īsti nosaka jaunās siltumapgādes prasības galvaspilsētā?
Nepareizs mikroklimats iekštelpās veicina saslimstību ar infekcijas slimībām apkures sezonas laikā. Viens no tā būtiskākajiem iemesliem ir pārāk zems gaisa mitrums
Covid-19 izplatības rezultātā aktualizējies jautājumus par gaisa kvalitāti telpās – tēmu, par kuru iepriekš daudzi no mums neaizdomājās. Vienlīdz būtiska ir arī gaisa kvalitāte ārā, kas saskaņā ar Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem ir būtiski pasliktinājusies. Slikts gaiss negatīvi ietekmē ne tikai cilvēkus, kas sirgst ar elpceļu un sirds slimībām, bet ikvienu no mums. Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzskata gaisa piesārņojumu par lielāko vides faktoru radīto risku veselībai. Nogurums un
Latvijā pret tīra gaisa nodrošināšanu publiskās telpās un birojos līdz šim esam izturējušies drīzāk pavirši. Tam pamatā ir vairāki faktori, taču visbiežāk tā ir nezināšana. Pirmkārt, par kvalitatīva gaisa nozīmi cilvēka veselībai un darba spējām, bet, otrkārt, joprojām pastāv priekšstats, ka risinājumi gaisa kvalitātes uzlabošanai ir dārgi un sarežģīti. Taču ALTUM klientu pieredze rāda, ka tīrs iekštelpu gaiss var būt ekonomisks, jo nav tikai melns vai balts jeb dārgi vai lēti, ir jāskata izmaksas pret ieguvumu. Rūpīgi iepazīstot jomu, apzinot savas iespējas un ieviešot risinājumus gudri, ieguldījums atpelnīsies dažu gadu laikā. Tāpēc uzņēmēji un telpu īpašnieki, kas plāno vai jau strādā pie ventilācijas sistēmas sakārtošanas, būs ieguvēji gan ilgtermiņā, gan īstermiņā.
Valdība par 3,7 miljoniem eiro iepirks skolām CO2 mērierīces, lai veicinātu klašu telpu vēdināšanu un tā ierobežotu Covid-19 izplatību. Kāpēc eksperti ir skeptiski?
Pagājušajā nedēļā valdības mājā virmoja līdzīgas noskaņas, kas spilgti atainotas pirmajā latviešu literatūras romānā – brāļu Kaudzīšu Mērnieku laikos. Proti, valdība bija nolēmusi lemt par ogļskābas gāzes (CO2) mērītāju iegādi ikkatrai Latvijas skolai, un, ja paveiksies, arī bērnudārzam. Saskaņā ar valdības ieceri katrā Latvijas novadā un lielajās pilsētās novembrī, ieguldot gandrīz divus miljonus eiro, sāktos aktīva CO2 mērīšana, kuras mērķis - Covid-19 saslimšanas risku samazināšana un iekštelpu gaisa kvalitātes būtiska uzlabošana arī mazāk trauksmainos laikos.
Lai epidemioloģiski droši mācītos klātienē gan pirmsskolās, gan skolās, ir kritiski svarīgi atrisināt gaisa kvalitātes jautājumus. Tas nozīmē gan regulārus mērījumus, gan telpu vēdināšanu. Ar logu vēdināšanas režīmā vēl nebūs līdzēts, jo telpā, kurā uzturas vairāki bērni, gaisa kvalitāte būtiski mainās pat nepilnas stundas laikā.
Kā informācijai par satiksmes plūsmām, gaisa kvalitāti un simtiem citu mērījumu likt strādāt uzņēmumu un pilsētnieku labā — par to intervijā stāsta Londonas digitālo lietu vadītājs Teo Blekvels
Bieži uzskata, ka Latvija ir mežiem bagāta, zaļa valsts, tomēr mūsu dzīvesveids nereti rada gaisa piesārņojumu, ko pat neredzam un nesajūtam. Līdzīgi kā mums ir svarīgi, ko ēdam, mums vajadzētu arī vairāk aizdomāties par to, kādu gaisu elpojam.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
