Makrona diagnozes: no “smadzeņu nāves” līdz reveransiem
Neviena norma, nevienas tiesības un neviens princips nepastāv pats par sevi – tie ir pastāvīgi jāapstiprina atkal un atkal ar konkrētām izvēlēm par savu rīcību, tā atgādinot gan sev, gan citiem, ka joprojām uzskatām konkrētās vērtības, normas vai principus par sev un citiem saistošām. No principiem atkāpjoties, to ietekme vājinās. Vērtību un pozīciju apšaubīšana – tāda kā “robežu iztaustīšanas” pieeja – jau nepilnus divdesmit gadus raksturīga Krievijas ārpolitiskajai doktrīnai, caur kuru tiek mērķtiecīgi strādāts, lai mainītu Rietumvalstu izpratni par to, kuras normas un principi ir patiesi saistoši un vispār vajadzīgi. Cīņa par to, kas ir norma, un to, kas ir pieņemams, domājams, ir neizbēgama un nebeidzama. Tas arī nav nekas jauns. Tas, kas nepatīkami pārsteidz, ir indikācijas, ka Kremļa pūliņi sāk vainagoties ar panākumiem.
