Finanšu ministrs ir iesniedzis Saeimā 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. Tas ir liels notikums gan Finanšu ministrijas darbiniekiem, gan valstij kopumā. Ir palielināti pabalsti, algas, ir stiprināta valsts drošība un veiktas izmaiņas nodokļos, kas gan ienesīs papildu naudu mājsaimniecību budžetos, gan uzlabos uzņēmējdarbību. Tagad budžets ir deputātu rokās.
Pandēmijas krīze un Krievijas militārā agresija Ukrainā mainīja Eiropas Savienības un Latvijas izaugsmes trajektoriju. Piegādes ķēžu traucējumi, energoresursu dārdzība un inflācijas kāpums, kā arī globālā pieprasījuma samazināšanās negatīvi ietekmēja Latvijas izaugsmes tempus, apgrūtinot Latvijas atpalicības samazināšanu no Baltijas kaimiņvalstīm, un iezīmēja akūtas budžeta politikas problēmas. Plānojot valsts budžetu, atslēgvārds ir nenoteiktība. Budžets tiek veidots brīdī, kad Latvija slīd recesijā kombinācijā ar inflāciju.
With me, they are. And perhaps they should change that sentence on their web site in the bottom right corner. Ouch! – after the Eurozone inflation rate in December 2021 beat its all time high, set in November 2021, that beat its all-time high set in October 2021, inflation in January 2022 set yet a new Eurozone record, at 5.1%, see Figure 1. The ECB’s medium term target of 2% seems very far away…
Cīņā ar pandēmiju lieli tēriņi nepieciešami, tomēr budžets nākotnē var ciest no «garā Covid-19»
Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste skaidro, kāpēc krīzē nepieciešams plašāks valsts atbalsts tautsaimniecībai
…. so why not report those, especially in these times when most news are very dire indeed?
Kā atdzīvināt ekonomiku pēc pēkšņi norautā stopkrāna? Intervija ar finanšu ministru Jāni Reiru
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un Japāna otrdien vienojās par Tokijas olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021. gadu. Kanādas un Austrālijas olimpiskās komitejas jau pirmdien paziņoja, ka nepiedalīsies Tokijas olimpiskajās spēlēs, ja tās notiks šovasar. Covid-19 dēļ atcēla arī 2020. gada pasaules hokeja čempionātu, kam maijā bija jānotiek Šveicē.
Trešdien Saeimas ārkārtas sēdē pieņēma šā gada valsts budžetu, noraidot visus opozīcijas priekšlikumus budžeta likumam. Budžetu atbalstīja 59 parlamentārieši, pret balsoja 34 deputāti. Kāpēc 2019. gada budžetu dēvē par "tehnisku", ceturtdien skaidro žurnāls Ir.
Vērojot politisko partiju priekšvēlēšanu cīniņu, nevienam vien vēlētājam prātā ienākusi doma par to, cik gan labi būtu, ja kāds augstāks spēks spētu viest skaidrību – kurš no solījumiem ir tikai saldi meli, kurš – reāli pamatots, īstenojams un lietderīgs. Diemžēl tikai retais zina, ka ikvienam ir publiski pieejams politiķu solījumu izvērtējums naudiskā izteiksmē, kas ļauj saprast, cik šie solījumi var maksāt. Lai gan šis izvērtējums nav visaptverošs, priekšstatu par dažas labas iniciatīvas, kas izmaksu ziņā robežojas ar zinātnisko fantastiku, lietderību tas sniedz.
Cerības uz vērienīgu budžeta tēriņu pieaugumu nākamgad var nepiepildīties
Pārmet pārmērīgus tēriņus izglītībā, īpaši mazajās lauku skolās
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
