Eiropas Komisija ir sākusi straujas izmaiņas, lai atvieglotu ilgtspējas (nefinanšu) informācijas atklāšanu. Savu ceļu ir sākusi tikko apstiprinātā pakotne “Stop the clock”, kas cita starpā paredz par diviem gadiem atlikt ziņošanas uzsākšanu virknei uzņēmumu.
Ilgtspējas jēdziens ietver divas cieši saistītas fundamentālas vērtības – spēt kaut ko darīt ilgstoši, tāpēc darīt to atbildīgi. Tā nav nedz politiķu kaprīze vai ierēdņu izdomāta jauna prasība, nedz arī kāda ārēja spēka ģenerēta ideoloģija, lai panāktu pārmaiņas uzņēmumos un sabiedrībā. Klimata pārmaiņas jau labu laiku vairs nav hipotētiska abstrakcija, tās notiek gana strauji un daudzās nozīmēs nenovēršami, tāpēc ilgtspēja ir vairāk eksistenciāls, nevis ekonomisks jautājums. Turklāt tai ir arī ekonomisks pamatojums, jo ilgtspējīgs uzņēmums ir efektīvāks un konkurētspējīgāks.
Pēdējos gados ilgtspējīga ieguldīšana bija īpaši populāra tendence finanšu tirgos. Investīciju fondu jomā Eiropā praktiski visa jauna nauda plūda uz ilgtspējīgiem fondiem, un tagad jau divas trešdaļas no Eiropas biržā tirgoto fondu ņem vērā ilgtspējības faktorus. Kas tad ir “ilgtspējīga ieguldīšana”, kā šai pieejai klājās līdz šim un kas notiks tālāk?
Jaunā Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz uzņēmumiem sniegt ziņojumus par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība jeb ESG (Environment, Social, Governance). Pirmās bezdelīgas uz Briseli laidīsies jau šogad, tomēr, aptaujājot Latvijas uzņēmumus, rodas pamatīgas šaubas, vai uzņēmēji vispār saprot, par ko ir jāziņo.
Vēsturē ir daudz stāstu par augstām “izmaksām”, slogu sabiedrībai un uzņēmumiem, kas izrādās lieliska investīcija un ekonomiskais dzinējs vairākus gadu desmitus. Piemēram, ASV Māršala plāns Otrā pasaules kara beigās. Māršala plāns bija nosaukts prezidenta Trūmena valsts sekretāra Džordža Māršala vārdā. Tā pamatā bija 12 miljardu ASV dolāru (aptuveni 173 miljardi ASV dolāru 2023. gada ekvivalentā) dotācija Eiropas atjaunošanai. Latvija, būdama Padomju Savienības okupācijā, šajā plānā netika iesaistīta. Māršala plāns bija sagatavots un īstenots brīdī, kad ASV budžeta deficīts sasniedza gandrīz 120%. Plāna kritiķi biedēja ar ilgstošu parāda slogu Amerikas iedzīvotājiem. Rezultāts bija pretējs.
Biznesa pasaulē pēdējos gados arvien nopietnāk skan aicinājumi pārvērtēt uzņēmējdarbības mērķus un paraudzīties uz uzņēmumiem ne vien no finanšu rādītāju un peļņas gūšanas perspektīvas, bet gan vērtēt tos vairāk pēc ietekmes uz apkārtējo vidi un sabiedrību. Priekšplānā parādās jautājumi, vai uzņēmums darbojas atbildīgi un kādu pozitīvu ilgtermiņa pienesumu tas sniedz apkārtējai sabiedrībai; vai uzņēmums vienkārši izšķērdē dabas resursus vai arī rīkojas ilgtspējīgi un palīdz cilvēkiem saudzīgāk rīkoties pret apkārtējo vidi, lai nākamās paaudzes varētu dzīvot jau labākos apstākļos.
Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju preču un pakalpojumu izvēlē ņem vērā ne tikai cenu un kvalitāti, bet arī vides, sociālās atbildības un pārvaldības jautājumus. Tā secināts mērījumā par uzņēmumu un sabiedrības attiecībām “Uzņēmumi un sabiedrības gaidas 2020” (USG 2020), kuru šogad otro gadu veicis Vīlands Associates un VA Government. Tas saskan ar tendencēm pasaulē, kur, runājot par tirgus ekonomiku pēc Covid-19, tiek lietots teiciens “atjaunot to labāku” (built it back better).
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
