Daudzu Eiropas valstu lauksaimnieki sūdzas par sarežģītajiem saimniekošanas apstākļiem un vairs nevēlas ar to samierināties
Līdzšinējā Eiropas Savienības politika "nauda par hektāru" novedusi pie rezultāta, ka patlaban Latvijā pie 6% zemnieku nonāk 60% no visiem lauksaimniecības platību maksājumiem. Taču lauku apdzīvotību veido mazās vai vidējās saimniecības, kas no tiešmaksājumu naudas saņem aptuveni trešo daļu.
Līgotņu Jēkabs: „Kamēr tauta turas pie zemes, tikmēr nekādi pasaules negaisi to neizklaidēs pa visiem četriem vējiem… Tauta turas ar zemnieku, bet zemnieks turas ar zemi. Atrauj zemnieku no zemes un tu izcelsi ar visām saknēm tautas dzīvības koku no vēstures.’’
Šodien Eiropas Komisija nākusi klajā ar paziņojumu par gaidāmajām reformām Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2020. gada. Jaunais plāns nenodrošina finansējumu dabas daudzveidības saglabāšanai, turklāt samazina vides aizsardzībai līdz šim iezīmētos līdzekļus. Jaunās politikas lielais jaunums ir daudz lielāka brīvība lēmumus pieņemt katrā dalībvalstī, bet efektīvas vides prasību ievērošanas kontroles trūkums pavērs ceļu jaunam dabai kaitīgas industriālās lauksaimniecības atbalstam.
Zemkopības ministrija un Valsts augu aizsardzības dienests sagatavojuši Latvijas pozīciju par Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto neonikotinoīdu aizliegumu. Pozīcija pauž – Latvija neatbalsta šo aizliegumu.
Eiropas Komisijas (EK) nesen informēja par lauksaimniecības komisāra Hogana vīziju [1] turpmākai EK Kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada. Šī vīzija diemžēl nopietni neatspoguļo dziļo vides krīzi Eiropas lauku ainavā, sākot no bioloģiskās daudzveidības iznīkšanas un beidzot ar augsnes un ūdens resursu degradāciju. Šī vīzija arī nepārskata pašreizējās 1. ass izdevumus, kuriem nav nekāda sakara ar kaut kādiem rezultātiem un kuri galvenokārt nonāk bagātāko subsīdiju saņēmēju kabatās.
Eiropas Savienībā Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) tika ieviesta 1962. gadā. Toreiz tā bija svarīga, lai garantētu pārtikas drošību pēckara Eiropā. Mūsdienās tā ir pārāk dārga (gandrīz 60 miljardu eiro gadā), nav efektīva un degradē vidi. Tās lielākā problēma ir intensīvās lauksaimniecības bagātīga subsidēšana, kas veicina klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudumu, augsnes eroziju un ūdens piesārņojumu.
Jaunākais piedāvājums ES daudzgadu budžetam varētu apmierināt Latvijas lauksaimniekus
Nodrošināt patiesi taisnīgus un godīgus konkurences nosacījumus visiem zemniekiem ES.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
