Vispirms pārskats par galvenajām prognozēm par Latvijas ekonomiku 2024. gadā:
Krievijas uzsāktā kara Ukrainā radītās energokrīzes apmēru mazināšanai un globāli izvirzīto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai kā viens no risinājumiem tiek minētas energokopienas. Latvijā ar šā gada 1. janvāri stājās spēkā energokopienu regulējums, tomēr vai ar to pietiek, lai sabiedrību motivētu iesaistīties elektroenerģijas ražošanā? Lūkojoties no juridiskās perspektīvas, nebūt nē, jo normatīvo aktu kopums nav pilnībā izstrādāts.
2022. gada nogalē attīstības finanšu institūcija ALTUM uzsāka jaunu atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu, kopumā piedāvājot finansējumu 57,2 miljonu eiro apmērā, atbalstot 49% no attiecināmajām izmaksām. Līdzšinējā aktivitāte ir gaužām zema, tomēr jau līdz 2030. gadam ir jāsper liels solis uz priekšu ēku energoefektivitātes nodrošināšanā, tāpēc iedzīvotājiem ir jāapzinās, ka ir pienācis pēdējais brīdis, kad celties un lēkt iekšā šajā braucošajā vilcienā.
Mūsdienās teikt, ka laiki mainās, enerģētikas nozarē nozīmē nepateikt neko. Cenas svārstās tik strauji, ka ir viegli saprotams daudzu uzņēmumu apjukums. Brīžos, kad elektroenerģijas cenas kāpj, daudzi krīt panikā un steidz iepirkties, izdarot izvēli tirgus karstākajā punktā. Tagad cenas samazinās, un nu esam gatavi spēlēt gaidīšanas spēli, cerot sagaidīt brīdi, kad elektroenerģijas cena būs viszemākā. Viss šķiet loģiski, bet zemāko cenas līmeni nav iespējams paredzēt. Tāpēc vairums nogaidītāju tik un tā līgumus noslēgs, atsākoties cenu kāpumam, kad nobīsies no jauna cenu lēciena. Jau atkal tas nav izdevīgākais iespējamais risinājums.
Cenu inflācija rodas, kad pārāk daudz naudas “dzenas pakaļ” pārāk mazam preču un pakalpojumu klāstam. Straujš un pastāvīgs “plašās naudas” (broad money – nauda, kas nonāk reālajā ekonomikā) piedāvājuma pieaugums stingri korelē ar cenu inflāciju. Arī būtiskas preču un pakalpojumu piedāvājuma izmaiņas, piemēram, lielas izmaiņas ražošanas jaudās vai produktivitātē, ietekmē cenu inflāciju.
Energoresursu cenu kāpums ir skāris ikvienu – gan privātpersonas, gan uzņēmumus. Ja par savu rēķinu apmaksu un taupības pasākumiem mājās katrs ir atbildīgs pats, darba vide ir kopīga atbildība. Ilgtspējīgi risinājumi un paradumi ikdienā var palīdzēt būtiski samazināt vienu no lielākajām uzņēmumu izmaksu pozīcijām – rēķinu par patērēto elektrību. Vienlaikus ir svarīgi nepārspīlēt ar taupību darbavietā, kur vairums cilvēku pavada lielāko dienas daļu, tāpēc ir jānodrošina komfortabla darba vide, kas nekaitē veselībai.
Vēja izmantošana elektroenerģijas ražošanā ir viens no pēdējo gadu apspriestākajiem enerģētikas jautājumiem Latvijā. No vienas puses, SKDS aptaujās redzam, ka vairākus gadus pēc kārtas lielākā sabiedrības daļa atbalsta pāreju uz vēja elektroenerģijas ražošanu, no otras – normatīvais regulējums tam nav bijis veicinošs un projektu attīstība tikusi kavēta. Pēc Ukrainas kara sākuma esam uzņēmuši paātrinātu gaitu situācijas sakārtošanā, tiek sperti pirmie soļi, arī attīstot atkrastes (off-shore) vēja izmantošanu – ir sākts Latvijas-Igaunijas kopprojekts un tiek gatavots normatīvais regulējums nozarei kopumā. Taču arī šeit sākas spekulācijas, emocijas un mīti par krastu eroziju, ainavas bojāšanu un Kurzemes tūrisma iznīcību. Diskusija sākas no gala, tādēļ likumsakarīgi rodas jautājums – vai mēs kā sabiedrība saprotam, kādēļ mums vajag atkrastes vēja enerģiju?
Nevienam nav noslēpums, ka saules paneļi ziemas periodā saražo daudzz mazāk elektroenerģijas nekā gada siltajos mēnešos, kas izskaidrojams ar saīsināto dienas gaišo laiku. Mājsaimniecībām, kas ierīkojušas saules paneļus, tas nozīmē nepieciešamību pēc lielākām enerģijas rezervēm un lielākus elektrības rēķinus nekā vasarā, savukārt industriālo saules paneļu parku pārvaldniekiem šis klusais periods rezultējas ar no saules parkiem gūto ienākumu mazināšanos. Gaidot pavasari, atjaunīgās enerģijas attīstītājiem izaicinājumu netrūkst — ļoti ticams, ka, sākoties saulainajai sezonai un saasinoties konkurencei nozarē, līdz ar sniegu pazudīs arī mazāk pieredzējušie projektu attīstītāji.
Strauji pieaug visu veidu enerģijas cena, kas ietekmē visu tautsaimniecību un katras ģimenes labklājību. Tādēļ steidzīgi jāmeklē iespējas, kā Latvijas apstākļos to varētu mazināt. Būtībā ceļš ir tikai viens. Pašiem saražot pietiekamā daudzumā elektroenerģiju, izmantojot vietējos resursus - koksni, augu produktus un bezmaksas dabas veltes, sauli, vēju un ūdeni. Vai tas ir iespējams? Protams. Tam jāpakārto attiecīga valsts politika, lai šo stratēģiski svarīgo mērķi sasniegtu. Mērķim jābūt skaidri definētam - apgādāt Latvijas tautsaimniecību un mājsaimniecības ar iespējami lētāku elektroenerģiju.
Apskatot tuvāk jaunos Augstsprieguma tīkla un Sadales tīkla iesniegtos tarifu projektus, skaidri redzams, ka galvenais lielo izmaksu kāpuma cēlonis abos gadījumos ir viena pozīcija – izmaksas tīkla zudumu kompensēšanai. Elektroenerģijas iegādi šo zudumu kompensēšanai operatori joprojām iecerējuši iepirkt par Nord Pool biržas spot cenām tā vietā, lai fiksētu šīs izmaksas, kas plānoto izmaksu kāpumu spētu samazināt par vairākiem desmitiem miljonu eiro.
Saistībā ar patēriņa cenu kāpumu notiekošo var saukt par ļoti interesantu. Tas var izklausīties neiejūtīgi, taču tas tiešām ir interesanti, jo trīs mēnešu laikā no situācijas, kad gandrīz viss pasaules ekonomikā notiekošais strādāja inflācijas palielināšanas virzienā, esam nonākuši pie cenu līmeni palielinošu un samazinošu spēku asas sadursmes. Septembrī tumsas spēki vēl uzvarēja, turpmāko četru mēnešu laikā gaidāms neizšķirts, bet pēc tam jau frontes līnija velsies pretējā virzienā.
Nekustamo īpašumu tirgus pēdējo gadu laikā piedzīvojis pamatīgas šūpoles, ko raksturo būvniecības materiālu cenu kāpums un darbaspēka trūkums pandēmijas laikā, kā arī enerģijas krīze pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Jautājums par mājokļa pirkšanu vai īrēšanu aktuāls bijis vienmēr, taču ko darīt tiem, kas pēdējos gados krājuši sava mājokļa iegādei un attapušies vienā no svārstīgākajiem tirgus posmiem pēdējā desmitgadē?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
