Industriālo saules paneļu parks ziemā. Foto - no "European Energy" arhīva
Nevienam nav noslēpums, ka saules paneļi ziemas periodā saražo daudzz mazāk elektroenerģijas nekā gada siltajos mēnešos, kas izskaidrojams ar saīsināto dienas gaišo laiku. Mājsaimniecībām, kas ierīkojušas saules paneļus, tas nozīmē nepieciešamību pēc lielākām enerģijas rezervēm un lielākus elektrības rēķinus nekā vasarā, savukārt industriālo saules paneļu parku pārvaldniekiem šis klusais periods rezultējas ar no saules parkiem gūto ienākumu mazināšanos. Gaidot pavasari, atjaunīgās enerģijas attīstītājiem izaicinājumu netrūkst — ļoti ticams, ka, sākoties saulainajai sezonai un saasinoties konkurencei nozarē, līdz ar sniegu pazudīs arī mazāk pieredzējušie projektu attīstītāji.
Cik saulainas ir Latvijas ziemas?
Lai gan saules paneļi asociējas ar saulainām vasaras dienām, būtībā tie gana labi darbojas arī zemās gaisa temperatūrās, kas paneļiem palīdz strādāt efektīvāk — karstāks laiks nemaz nav priekšrocība. Tomēr ziemā saules staru uztveri apgrūtina gan apmākušās debesis, kas neļauj tiešajai saules gaismai nonākt līdz paneļu virsmai, gan sniegs un ledus, kas uzkrājas un negatīvi ietekmē saražoto jaudu. Saules paneļu ražīgumu nosaka saules spīdēšanas jeb dienas gaišā laika ilgums, tāpēc gada aukstākajos mēnešos saules paneļi ģenerē daudz mazāk. European Energy dati liecina, ka decembrī, janvārī un februārī kopā ņemot tie ir tikai aptuveni 6% no gada laikā saražotā. Varētu teikt, ka saules “sezona” Latvijā ir no marta līdz oktobrim. Tomēr jāpiezīmē, ka vasarā saules paneļi mūsu platuma grādos strādā ilgāk nekā valstīs, kas atrodas tuvāk ekvatoram, tāpēc vienmēr jālūkojas uz situācijas kopainu.
